Jūs atrodaties šeit

Paradīzes kalns

Ainavu, kas paveras no Paradīzes kalna, gleznās iemūžinājuši tādi slaveni latviešu gleznotāji kā Jūlijs Feders, Vilhelms Purvītis un Janis Rozentāls - tā radies vietas nosaukums – Gleznotājkalns.

No Gleznotājkalna vērojams skats pat 12 kilometru attālumā. Pāri ielejai skatam paveras Turaidas pils tornis, lejā, pamatkrasta piekājē saskatāma seno Kalna Klauku māju vieta.

Visizteiksmīgāko ainavu veido Gaujas senieleja un 80 metrus zemāk esošā Gauja. Agrāk par senielejas galveno rašanās cēloni uzskatīja senās ledāja kušanas ūdeņu straumes, taču izrādās, ka zem tagadējās redzamās Gaujas ielejas atrodas cita, daudz senāka, dziļi devona iežos iegrauzta ieleja. Gaujas senieleja sākusi veidoties pirms 370-300 miljoniem gadu, tagadējo veidolu tā ieguvusi pirms 12-13 tūkstošiem gadu, kad to pārveidojuši ledāja kušanas ūdeņu sanesumi.

Kad gar Gauju un jūru vēl skanēja lībiešu valoda, tā dēvēta par Koivo- Bērzu upi vai Svētupi. Latviešu valodā Gaujas vārds senatnē nozīmējis – liels daudzums, bars – tātad – Lielā upe. Gauja ir vienīgā lielā upe, kura savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Savu tecējumu sākot Vidzemes augstienē, tā plūst 452 kilometru garumā, nesot Latvijas garākās upes titulu. Gaujas senielejas platums sasniedz 1-2,5 kilometrus, maksimālais dziļums - 85 m. 93,5 kilometrus jeb piekto daļu Gaujas tecējuma ceļa aizsargā Gaujas nacionālais parks.

Kā nokļūt: 

Atrodas Siguldā starp Vējupītes gravu un Gaujas senleju

Coordinates:
57.172226, 24.862661
An alternative description

Siguldas novads, Sigulda
+371 67971335
Ieejas maksa: 
Atlaides: 
Pēdējo reizi atjaunināts: 
30.09.2014