Cēsu pilsmuižas kungu dzīvojamā māja jeb Jaunā pils 18. gadsimtā iecelta viduslaiku pils nocietinājumu sistēmā – torņa un vārtu aizsardzības ēkas vietā. Mūsdienās tajā saimnieko Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
Cēsu vēstures un mākslas muzejs
Muzeja lepnums ir Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga vēstures materiālu kolekcija.
Viesojoties Cēsu vēstures un mākslas muzejā:
- apskati vēstures un interjeru ekspozīciju "Cēsis – Latvijas vēstures simbols";
- vēro Cēsis no pils torņa un aplūko pilsētas senāko iedzīvotāju – vendu pilskalnu, Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupas;
- piedalies tematiskās un interaktīvās programmās.
Pēc Cēsu vēstures un mākslas muzeja apskates, dodies ekskursijā uz blakus esošo Cēsu viduslaiku pili.
Pils interjers
Interesanti ir Jaunās pils restaurētie un rekonstruētie interjeri - grāfu Zīversu kabinets, kafijas istaba un pils bibliotēka.
Cēsu jaunās pils vēsture
Tagadējo apjomu Jaunā pils ieguva pēc 1777. gada, kad pilsmuižu savā īpašumā iegādājās grāfs Karls Eberhards fon Zīverss. Cēsu Jaunā pils ar neogotikas stilā celto Lademahera torni ir uzskatāma par vienu no pirmajiem eklektikas paraugiem Latvijas muižu arhitektūrā.
Grāfu Zīversu dzimta Jaunajā pilī dzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. 1919. gadā ēku savā rīcībā pārņēma Latvijas armija, un līdz 1940. gadam tur atradās Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs.
Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika izveidoti dzīvokļi, bet kopš 1949. gada Jaunajā pilī atrodas Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
Pēc rūpīgi veiktiem restaurācijas darbiem Cēsu Jaunā pils ir atguvusi 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta arhitektonisko veidolu, kad tā bija pilsmuižas kungu māja.
