Rīgas Doms ir viduslaiku perioda lielākā un viena no vecākajām sakrālajām celtnēm Latvijā, kā arī Baltijā. Rīgas Doms ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle un Doma draudzes dievnams, galveno Latvijas ekumēnisko dievkalpojumu norises vieta, kā arī viens no Rīgas ērģeļmūzikas dzīves centriem, kas glabā vēstures, arhitektūras, kultūras un mākslas vērtības no dažādiem gadsimtiem.
Doma vēsture
Doma baznīcas pamatakmeni ielika 1211. gadā, un drīz pēc tam blakus uzcēla Rīgas bīskapijas domkapitula klosteri un Rīgas Doma skolu. 14. – 15. gadsimtā baznīcu pārbūvēja par baziliku, paaugstinot centrālo jomu, uzbūvējot rietumu šķērsojumu un sānu kapelas, kā arī paaugstināja baznīcas torni līdz 140 metriem, kas tolaik kļuva par augstāko torni Rīgā. Rīgas Doma ēka apvieno romānikas, agrīnās gotikas, baroka un jūgendstila iezīmes.
Rīgas Doma ansamblis
Rīgas Doma ansamblī atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kura krājumā ir vairāk nekā 500 tūkstošu priekšmetu, kas 16 zālēs iepazīstina ar Rīgas rašanos un attīstību vairāk nekā 800 gadu garā laika posmā.
13. gadsimtā celtā krusteja ir izcils agrās gotikas meistardarbs. Sākotnēji krusteja savienoja Rīgas Domu ar klosteri – augstākās garīdzniecības padomes jeb domkapitula mītni.
