Vankas upītes stāvajā krastā atrodas Ēdoles viduslaiku pils – vienīgā no Kurzemes bīskapijas viduslaiku pilīm, kas vēl ir apdzīvota un pieejama apmeklētājiem.
Ēdoles viduslaiku pils celtniecība sākta 1264. gadā. Laika gaitā pils vairākkārt pārbūvēta, taču arī mūsdienās tā saglabājusi savu īpašo senatnīgo auru.
Pils ir zināma ne tikai kā vēsturisks objekts ar laikmetīgām vērtībām un leģendām apvītu atmosfēru, bet arī kā koncertu, izstāžu, dažādu pasākumu un kāzu norises vieta. Ēdoles pils un pagalms iemūžināti leģendārajā latviešu mākslas filmā "Emīla nedarbi".
Pils muzeja ekspozīcijā apskati
- Balto, sarkano un zaļo zāli,
- bibliotēku,
- torņa apaļo istabu,
- bērnu rotaļlietu istabu,
- istabu, kurā izvietotas dažādas ekspozīcijas – skulptūras, senlaiku pulksteņi, lādītes, kā arī īpaši rokdarbi,
- dažādas izstādes pils telpās.
Ēdoles pils vēsture un arhitektūra
Sākumā pils piederēja Kurzemes bīskapam, bet 1561. gadā to nopirka Ulrihs fon Bērs no Hannoveres.
Pils veidota kā slēgta četrstūra veida būve ar iekšējo pagalmu. Kaut arī pārbūvēta, tā saglabājusi savu noslēgto viduslaiku raksturu – tai ir biezas sienas, dubultpagrabs, velvēts pārsegums un krusta aile.
Stāvais krasts un vēlāk uzplūdinātā upīte pili aizsargājusi no vienas puses, tāpēc no pārējām trim pusēm pili norobežojuši gari un dziļi nocietinājuma grāvji. No kādreizējiem priekšpils nocietinājumiem nekas nav saglabājies, bet pati pils, kaut vairākkārt cietusi karos un ugunsgrēkos, tomēr allaž tikusi atjaunota un pārbūvēta.
Pašreizējo izskatu pils ieguva 19. gadsimta 30. gados, kad tai tika izveidotas neogotiskas fasādes. Vienlaikus pils pagalmā vārtiem priekšā uzcēla piebūvi, ko balsta smagas akmens kolonnas un velves. Zinātāji pilī saskatīs daudzas sākotnējās pils daļas, kas saglabājušas pirmatnējo veidolu vai vēlākajās pārbūvēs ir tikai nedaudz pārveidotas.