Spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs, kas pievelk svētceļotājus, tā Krāslavu padarot par otro lielāku svētceļotāju vietu Latgalē pēc Aglonas.
Baznīcas koros ir divi 18.gadsimta 60.gadu portreti. Tie ir Krāslavas katoļu baznīcas dibinātāju un fundatoru Konstantīna Ludviga Plātera un Augustas Plāteres (dzimušas Oginskas) portretējumi. Gleznu autors ir itāliešu gleznotājs Filips Kastaldi, kurš strādājis Polijā un ir pazīstams kā Krāslavas baznīcas sienu gleznojumu autors.
Baznīcas vēsture
1755.gadā pēc itāliešu arhitekta Parako projekta tika uzsākta mūra katoļu baznīcas celtniecība. Jaunceļamā baznīca tiek iecerēta kā Inflantijas bīskapa rezidence, bet sakarā ar Latgales pievienošanu Krievijai 1772.gadā tas netika īstenots.
Celtniecības pamatdarbi bija pabeigti 1767.gadā. Baznīca nosaukta Sv. Ludviga vārdā. Krāslavas baznīcas iekštelpu apdares izveidē ap 1760. – 1762.gadu piedalījies Filips Kastaldi (1730. – 1814.), itāliešu gleznotājs, kurš darbojies dažādos glezniecības žanros un tehnikās. Baznīcā viņš veidojis fresku ciklu – centrālā altāra un sānu altāru "optiskos gleznojumus”. Altārgleznas sižets bijis saistīts ar kādu krusta kara vēstures epizodi – Sv. Ludvigs, dodoties krusta karā, saņem arhibīskapa svētību.
No 1757. līdz 1844. gadam pie baznīcas darbojās Garīgais Seminārs – pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā.
