Pēc Sietiņieža arkas sagrūšanas Lielās Ellītes arkāde ir palikusi vienīgais šādas formas dabīgā smilšakmens veidojums Latvijā. 23 metrus garā ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta. Ellīte varētu būt 6-7 tūkst. gadu veca. Klints vēl joprojām ir ļoti savdabīga - pie alas ieejas ir dažādi izciļņi, nišas un dobumi.
Teika par Lielo Ellīti
Par Liepas Lielo Ellīti saglabājušās daudzas teikas un nostāsti. Viens stāsts ir par velnu, kas bija ieslēpies Lielajā Ellītē, un nekādas mācītāju lūgšanas nav varējušas to izdzīt – viņš biedējis ļaudis un pastrādājis dažādas trakulības. Beidzot atnācis kāds mācītājs, kuram pašam nav bijis neviena grēka – tad gan velns meties bēgt pāri Gaujai uz Sietiņiezi. Gauja aizšķērsojusi velnam ceļu, tādēļ viņš lasījis cepurē akmeņus kā rāceņus un bēris upes dzelmē.
Izcēlies bargs negaiss, un Pērkons spēris velnam, kas tomēr "pa Gaujas dibinu aizvilcies uz Sietīnu".
