Rundāles pils muzejs
Rundāles pils ir izcilākais baroka un rokoko arhitektūras un mākslas piemineklis Latvijā, celts no 1736. gada līdz 1740. gadam kā vasaras rezidence Kurzemes-Zemgales hercogam Ernstam Johanam Bīronam...
Rundāles pils ir izcilākais baroka un rokoko arhitektūras un mākslas piemineklis Latvijā, celts no 1736. gada līdz 1740. gadam kā vasaras rezidence Kurzemes-Zemgales hercogam Ernstam Johanam Bīronam, Krievijas imperatores Annas Joanovnas favorītam. To projektējis slavenais Krievijas galma arhitekts Frančesko Rastrelli.
Rundāles pils ansambli veido pils ar iekšpagalmu un puslokā celtas staļļu un ratnīcu ēkas, kas ietver plašu kariešu pagalmu. Uz dienvidiem no pils pēc arhitekta Rastrelli projekta 10 hektāru platībā ierīkots baroka stila dārzs, aiz kanāla atrodas agrākais medību parks.
Laikā no 1964. gada līdz 2014. gadam īstenota pils restaurācija un visa kompleksa atjaunošana, tādējādi atgūstot vidi ar augstu autentiskuma pakāpi.
Kopš 2021. gada Rundāles pils ansamblis ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālajā sarakstā. 2023. gadā Rundāles pils muzejs uzņemts Eiropas Karalisko rezidenču tīklā – organizācijā, kurā apvienojušās ievērojamākās Eiropas valdnieku rezidences.
Pils
Rundāles pils iekštelpu mākslinieciskā apdare radīta laikā no 1765. līdz 1768. gadam, kad tur strādāja tēlnieks un mākslīgā marmora meistars Johans Mihaels Grafs no Berlīnes un itāļu gleznotāji Frančesko Martīni un Karlo Cuki no Sanktpēterburgas. Interjeru būvnieciskajā apdarē saglabājušās arī nedaudzas unikālas liecības no pils tapšanas sākumposma.
Pils otrā stāva austrumu korpusā iespējams aplūkot hercogu reprezentācijas telpas (Zelta zāle, Baltā zāle, Lielā galerija), centrālajā korpusā – hercoga parādes un privātos apartamentus, bet rietumu korpusā – hercogienes apartamentus. Interjeros organiski iekļaujas izcilu mākslas priekšmetu kolekcijas. Pirmajā stāvā aplūkojama gan pils virtuve, gan dekoratīvās mākslas ekspozīcija “No gotikas līdz jūgendstilam”, gan dažādas īstermiņa izstādes (līdz 2025. gada februārim – izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē”). Apmeklētājiem pieejams arī pils cokolstāvs.
Staļļu un ratnīcu ēkas
Blakus kasei un grupu reģistrācijas telpām atrodas Sv. Ģimenes kapela, kurā iekārtota baznīcu mākslas izstāde, un arī mūsdienīgs konferenču centrs (ietilpība – līdz 100 cilvēkiem).
Dārzs
Rundāles pils franču dārzs ir viens no retajiem Eiropā, kas 19. gadsimtā netika pārveidots par angļu ainavu parku. Pilnībā saglabājot Frančesko Rastrelli sākotnējo plānojumu, tajā atjaunoti visi tipiskie baroka dārza elementi: ornamentālais parters, strūklaka un baseini, dzīvžogu ietverti bosketi, Zaļais teātris un lapeņu ejas jeb pergolas. Ornamentālā partera abās pusēs viena hektāra platībā iekopts rožu dārzs, kur aug gan vēsturiskās rozes, gan mūsdienu šķirnes, liecinot par selekcionāru sasniegumiem un dažādām tendencēm rožu selekcijā, gan to sugu rozes, kas bijušas nozīmīgas selekcijas darbā. Rožu kolekcija grupēta 44 nelielos laukumos.
Ik gadu dārzā notiek tradicionālie Rundāles pils Dārza svētki, senās un klasiskās mūzikas koncerti, brīvdabas izrādes un citi pasākumi.
Pašlaik Rundāles pils dārzs ir ievērojamākais vēsturiskais dārzs Baltijā un 2021. gadā ieguva prestižo Eiropas Dārzu balvu.
Apmeklējumu bagātinās:
- muzeja digitālais gids (pieejams latviešu, angļu, vācu, lietuviešu, igauņu, franču, krievu valodā – skat. https://digitalaisgids.rundale.net/#/language)
- digitālā gida bezmaksas audio versija;
- teatralizēta ekskursija;
- izbrauciens ar elektromobili Rundāles pils dārzā;
- tropu tauriņu mājas apmeklējums;
- maltīte kādā no kafejnīcām pils cokolstāvā, kroga ēkā vai dārzā.
Skat. www.rundale.net !
Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī – Rundāles pils muzeja ekspozīcija
Kurzemes hercogu kapenes ir lielākā šāda apbedījumu vieta Latvijā, turklāt viena no nedaudzajām valdnieku dinastiju apbedījumu vietām pasaulē, kas pieejamas apskatei. Kopš 1990. gada tā ir Rundāles pils muzeja pastāvīgā ekspozīcija un sniedz būtisku ieskatu apbedījumu kultūrā.
Kapenēs atrodas 21 metāla sarkofāgs un 9 koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apglabāti 24 Ketleru dinastijas un seši Bīronu dinastijas pārstāvji.
