Sietiņiezis ir viens no augstākajiem baltā smilšakmens atsegumiem Latvijā, tā kraujas augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. Atrodas Gaujas labajā krastā starp Valmieru un Jāņmuižu, aptuveni 2 km lejpus Liepas ieža.
Ieža virsma klāta ar mazām aliņām, tā līdzinoties sietam. No tā cēlies Sietiņieža nosaukums.
Vēro dabu!
No Sietiņieža dienviddaļas paveras iespaidīgs skats uz Gaujas senieleju, bet tā apkārtnē plešas ainaviski priežu meži. Te ir apskatāmas gan nelielas alas un nišas, gan erozijas gravas, kā arī veidojumi, kas atgādina stabus.
Apmeklētāju ērtībai un dabas saudzēšanas nolūkos Sietiņieža apkārtnē ir izveidotas labiekārtotas takas un atpūtas vietas.
Pret Sietiņieža ziemeļu posmu atduras un pagriežas Gauja. Skatā no Gaujas tā ir lēzeni ieliekta vienlaidu krauja, apakšā gandrīz vertikāla, 200 m gara, ap 13 m augsta, no ūdens līmeņa līdz 6 m augstumam atsedzas dzeltenīgi balti Gaujas svītas smilšakmeņi.
Sietiņieža Velnala un Velna papēdis
Smilšakmens atseguma dienviddaļa atrodas tālāk no upes. Kraujas apakšējā daļa ir apaugusi ar krūmiem un kokiem, tādēļ klintis no upes gandrīz neredz. Šī daļa ir saposmota, vietām līdz 15 m augsta. Iezī ir daudz dažāda platuma plaisu, senāk te atradās Latvijas dižākā dabiskā arka, kas sabruka 1975. gada vasarā. Tai līdzās ir Sietiņieža Velnala, kam abi gali vaļā, kā arī 15 m augsts smilšakmens stabs. Ir arī Velna papēdis – plaisu ierobežots smilšakmens izcilnis ar platformu galā, kas ar laiku var kļūt par smilšakmens stabu.
