Iespējams, Rīgas vislabāk paslēptais muzejs. Un šī memoriāla apslēptība ir ne tikai reāla, bet arī simboliska – šī ir vieta, kur gan slēpa, gan slēpās. Te dzīvoja Žanis Lipke, kas Otrā pasaules kara laikā izglāba vairāku desmitu cilvēku dzīvības.
Lipkes bunkurs
Pagalmā, kurā atduras aklā ieliņa, zem malkas šķūņa bija izrakts pazemes bunkurs ar izeju zem suņu būdas. Tur Žanis Lipke bija iekārtojis patversmi no ebreju geto izglābtajiem cilvēkiem. Otrā pasaules kara laikā 3x3 metrus lielajā bedrē pastāvīgi uzturējās astoņi līdz divpadsmit cilvēki – bieži ļoti ilgu laiku. Ir svarīgi uzsvērt, ka šo patversmi vācu kārtībsargi tā arī neatrada, Lipki nepieķēra un neviens no glābšanā iesaistītajiem cilvēkiem netika nodots.
Memoriāls
Lipkes piemiņas memoriāls uzcelts blakus viņa sētai.
Askētiskā koka ēka atgādina uz mutes apgāztu krastā izvilktu laivu – kā pārcēlāja laivu, kas savu pārcelšanas uzdevumu ir izpildījusi. Vai Noas šķirstu, kas pēc plūdiem nolaidies atpakaļ uz sauszemes ar laimīgajiem izdzīvojušajiem. Visbeidzot – arī melnu šķūni – savulaik zvejnieku apdzīvotajai Ķīpsalai raksturīgu darvotu, vēja sašķiebtu būvi no strūgu plankām.
Memoriāla uzdevums ir būt ne tikai par vietu, kurā apstājas, atskatās un atceras, bet arī par vietu, kurā turpina meklēt, kas bija Lipke.
