Katru valsti veido daudzveidīgs faktoru kopums, vēsture, tradīcijas, kultūras mantojums, sasniegumi, izaicinājumi un inovācijas. Taču svarīgi ir spēt izbaudīt šo daudzveidības un impulsu virpuli tieši šodien un tagad. Latvijas galvaspilsētā Rīgā ir plašas iespējas sajust kultūras un mākslas elpu visdažādākās izpausmēs, kas padara viesošanos šeit interesantāku, dziļāku un daudzpusīgāku.
Šobrīd atpazīstamākais un pasaulē zināmākais Latvijas kultūras nesējs pasaulē noteikti ir 2024. gadā Latvijā tapusi animācijas filma “Straume”, kuras režisors ir rīdzinieks Gints Zilbalodis. “Straume” ir pirmā Latvijā tapusī filma, kas izcīnīja daudzus nozīmīgus apbalvojumus, tostarp 82. Zelta globusa balvu un 97. Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā animācijas filma”, kā arī ieguvusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars”.
Rīga dažādos laikos ir bijusi Latvijas kultūras, mākslas un tehnikas epicentrs, un tāpēc arī šodien rada interesi zinātkāriem un radošiem ceļotājiem. Šajā rakstā dosim nelielu ieskatu kultūras segmentos, ko iepazīt un izbaudīt Latvijas galvaspilsētā Rīgā.
Latvijas kultūras vēsture
Latvijas kultūra ir materiālo un nemateriālo kultūras izpausmju kopums, ko Latvijas teritorijā radīja Latvijas tauta. Latvieši ir saglabājuši bagātu tautas mūzikas un deju mantojumu. Populāri ir Dziesmu un deju svētki, kas notiek reizi 5 gados un apvieno tūkstošiem dalībnieku no visas Latvijas. Dziesmu svētki ir iekļauti UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tradicionālie tautas tērpi atšķiras dažādos Latvijas reģionos un bieži tiek izmantoti svētku un kultūras pasākumu laikā. Vieni no nozīmīgākajiem svētkiem Latvijas kultūrā ir vasaras saulgrieži, kas tiek svinēti ar dziesmām, dejām, ugunskuriem un dažādiem rituāliem. Arī tādi kristīgie svētki kā Ziemassvētki un Lieldienas ir dziļi integrēti Latvijas kultūrā, bieži sajaucoties ar senām tradīcijām. Rīga ir slavena ar jūgendstila arhitektūru, kas veido lielu daļu no pilsētas centra. Latvijā ir spēcīga teātra tradīcija. Par Latvijas kino pirmsākumu uzskata 1910. gadu, kad tika uzņemta pirmā dokumentālā īsfilma. Kopš 1913. gada sāka filmēt arī mākslas filmas. Paralēli kultūras attīstībai, cilvēku ieradumus būtiski mainīja tehniskās un zinātniskās inovācijas, jeb industriālais mantojums, kas laika gaitā ievērojami ietekmēja arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas dzīvi un paradumus. Rīgā tapa pirmie vagonu, velosipēdu (1886), automobiļu (1909) un aviācijas (1910) ražošanas uzņēmumi reģionā. Rīga kļuva par svarīgu mašīnbūves centru arī elektrisko iekārtu ražošanā. Rīga bija Austrumeiropas tehnoloģiju attīstības centrs, līdzīgi kā mūsdienu “silīcija ieleja”.
MUZEJU PIEREDZE
Vēstures muzeji
“Latvijas Nacionālais vēstures muzejs” krāj, glabā, pēta, mūsdienīgi interpretē un reprezentē dažādas Latvijas vēstures tēmas, kā arī veido aizraujošu un saturiski bagātu muzeja apmeklētāju pieredzi. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs darbojas četrās darbības vietās Rīgā: muzeja ekspozīcijas atrodas Rīgas pilī, Dauderos un Tautas frontes muzejā, bet administrācija, muzeja speciālisti, pētnieki, restauratori un krājums – Muzeju krātuvē Pulka ielā.
“Latvijas kara muzeja” ekspozīcijas atspoguļo Latvijas militāri politisko vēsturi, īpaši izceļot 20. gadsimtu, kad latviešu tautai divas reizes bija jāizcīna sava neatkarība. Šīs cīņas par brīvību pierādīja latviešu karavīru varonību un drosmi, kā arī spēju aizstāvēt savu dzimteni pret svešām varām. Muzejā ir iekārtotas ekspozīcijas, kas veltītas viduslaiku un jauno laiku militārajai vēsturei, kā arī pirmajam un otrajam pasaules karam, neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanai, atbrīvošanas cīņām, valsts izveidošanai.
“Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja” ekspozīcijas iepazīstina ar Rīgas rašanos un attīstību vairāk kā 800 gadu laikā, kā arī ar kuģniecību Latvijas teritorijā no 10.gs. līdz mūsu dienām. Ekspozīcijās aplūkojamas unikālas vēstures liecības: senlatviešu rotas, darbarīki un ieroči, 13.gs. “Rīgas kuģis”, svari un mēri no Hanzas savienības laikiem, Rīgas bendes zobens, pasaulē mazākais fotoaparāts MINOX, izcili Rīgas sudrabkaļu darinājumi, viens no Rīgas senajiem brīnumiem – Lielais Kristaps, kā arī citi eksponāti.
“Mencendorfa nams” ar 17.–18. gs. mājokļa noskaņu ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijā. Muzejs iepazīstina ar turīga rīdzinieka sadzīves kultūras tradīcijām. Ekspozīcijā apskatāmi unikāli 17.–18. gs. griestu un sienu gleznojumi. Tiem ir pieskaņoti vēsturiski interjeru priekšmeti, radot unikālu telpas raksturu un noskaņu.
“Rīgas Jūgendstila Centrs” pilnībā atklāj jūgendstila būtību – sākot ar telpu izkārtojumu, oriģinālajām sienu un griestu gleznām, vitrāžām logiem, flīzēm virtuvē, ozolkoka sienu paneļiem līdz durvju un logu rokturiem. Muzeja interjerā izvietoti 20. gadsimta sākuma rīdzinieku mēbeles, trauki, mākslas darbi, pulksteņi, apģērbi, izšuvumi un citi vērtīgi priekšmeti.
Mākslas muzeji
Mākslas cienītājiem ir iespējams apmeklēt gan pastāvīgās ekspozīcijas, kas ļauj iepazīties ar Latvijā radītu mākslu dažādos laikposmos, gan arī apskatīt dažādas periodiskas, tematiskas izstādes.
“Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” ir nozīmīgākais mākslas muzejs Latvijā un pirmā speciāli mākslas muzeja vajadzībām celtā ēka Baltijā. “Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā” ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra un vide mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, izstāžu darbībai, kā arī sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai.
“Mākslas muzejs “Rīgas Birža” glabā lielāko ārzemju mākslas kolekciju Baltijā, kuras veidošanu 19. gadsimtā aizsākuši Rīgas rātskungi, tirgotāji un birģermeistari. Šobrīd muzejā regulāri norisinās starptautiski izstāžu projekti un kultūras un mākslas pasākumi. Mākslas muzejā "Rīgas Birža" ir apskatāmas piecas pastāvīgās ekspozīcijas.
Vairāki “Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja” kolekcijas priekšmeti ierakstīti Latvijas mākslas un dizaina kanonā un saņēmuši starptautisku novērtējumu. Šobrīd muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 11 928 vienību, bet ekspozīciju zālēs izstādīti ap 500 objektiem. Pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Latvijas vadošo dizaineru un mākslinieku darbiem, kā arī stāsta par profesionālās lietišķās mākslas un dizaina attīstību laikā no 19. gs. beigām līdz mūsdienām.
“Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs”. Muzejs ir divām spilgtām Latvijas mākslas vēstures personībām, klasiskā modernisma pārstāvjiem veltīts muzejs. Kolekciju veido apmēram 4000 mākslas darbi, tai skaitā gleznas, apgleznoti porcelāna priekšmeti, tušas zīmējumi, akvareļi, trauku, kostīmu un skatuves noformējumu meti, kā arī memoriālās mēbeles, sadzīves priekšmeti un arhīva materiāli.
“Muzeju krātuve un SKULPTŪRU MEŽS” ir 31 tūkstoti kvadrātmetru lielā krātuve, kur vienuviet glabājas “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja”, “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja”, “Rakstniecības un mūzikas muzeja” un “Rīgas Kino muzeja” krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija. Muzeju krātuvē “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” piedāvā apskatīt divas pastāvīgās ekspozīcijas – “Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi” un ārtelpas tēlniecības ekspozīciju “Mītpoētiskie tēli”.
Tematiskie muzeji
Ja vēlies uzzināt, kāpēc ap šokolādes gatavošanu vienmēr ir virmojis noslēpumainības plīvurs, noteikti jāapmeklē “Laimas šokolādes muzejs”. Muzejā šokolādi var izbaudīt ar visām maņām – ieraudzīt, sagaršot, sadzirdēt un sajust. Muzejs aicina nogaršot karsto šokolādes dzērienu un noskaidrot, kā top šokolāde, apskatīt šokolādes sastāvdaļas un uzzināt atšķirības starp šokolādes veidiem, uzzināt nedzirdētus faktus un izbaudīt ceļojumu šokolādes pasaulē, pieskarties kakao pupiņu sienai un uzzināt, cik gadus aug kakao koks.
“Sensorium”. Muzejs, kura ekspozīcija atrodas pilnīgā tumsā, neko nav iespējams redzēt, taču ir iespējams pielietot pārējās cilvēka maņas un sajust muzeja saturu neierastā veidā. Muzeja viesi neredzīga gida pavadībā tumsā iepazīst objektus un pielieto dažādas maņas – dzirdi, tausti, ožu un garšu.
“Latvijas sporta muzeja” ekspozīcijā aplūkojamas dažādas medaļas, kausi, balvas, sporta nozīmes, dokumenti, programmas, fotogrāfijas, afišas un plakāti, albumi, sporta inventārs un apģērbs, sporta atribūtika, audio un video materiāli. Muzeja apmeklējuma laikā iespējams pašam nodarboties ar sportu: aktīvākiem un fiziski stiprākiem jauniešiem uzkāpt klinšu sienā, bet erudītākiem sporta sekotājiem pārbaudīt savas zināšanas galda spēlēs.
“Modes muzejs” ir vienīgais specializētais modei un modes vēsturei veltītais muzejs Baltijas valstīs. Muzejā iespējams apskatīt nelielu, taču unikālu pastāvīgo ekspozīciju, ko papildina teatralizēts skaņu un gaismas izmantojums, kā arī tematiskas izstādes, kas mainās divreiz gadā, piedāvājot gan Rīgas iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem iespēju iepazīt modi un tās dizainu, kā arī apģērba vēsturi.
Kopš 2020. gada Rīgā darbojas Ziemeļaustrumeiropā pirmais, Daces un Enriko Pecolli radītais, iluzionisma teātris un muzejs “Mystero”. Šis unikālais projekts piedāvā skatītājiem iespēju piedzīvot aizraujošus iluzionisma priekšnesumus un atklāt maģijas pasauli, kas iepriecinās gan lielus, gan mazus apmeklētājus. Teātris ne tikai pārsteigs ar izcilām izrādēm, bet arī kļūs par vietu, kur apvienosies māksla, burvība un cilvēku iztēle.
Medicīnas muzeji
“Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja” pamatekspozīcija stāsta par medicīnas attīstības gaitu. Apmeklētāji var apskatīt viduslaiku klostera hospitāli un aptieku, apmeklēt pēc profesora Paula Stradiņa ieceres izveidoto viduslaiku pilsētu, kā arī iepazīties ar tā laika izplatītākajām slimībām un to ārstēšanas metodēm.
Ja vēlies tikt vaļā no kaitīgiem ieradumiem, proti, smēķēšanas, tad noteikti ir jāapmeklē Rīgas Stradiņa universitātes “Anatomijas muzeju”, jo šeit ir eksponētas cilvēka plaušas, kurš miris no smēķēšanas. Muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem dažādu un neparastu objektu – cilvēka normālās un patoloģiskās anatomijas preparātiem, embrioloģijas, iedzimtās anomālijas, salīdzinošās anatomijas preparātiem, kā arī plaša antropoloģiskā materiāla, kas iegūts izrakumos un ekspedīcijās 20. gs. 20.–30. gados.
Tehnikas muzeji
Rīgā ir vairāki tehniskie muzeji, kas piedāvā iespēju iepazīties ar dažādām tehnoloģijām, inženierijas sasniegumiem un zinātniskajiem atklājumiem.
“Rīgas Motormuzejā” apskatāma Baltijā lielākā un daudzveidīgākā seno spēkratu kolekcija. Muzeja ekspozīcija veidota kā aizraujošs un interaktīvs stāsts par notikumiem, cilvēkiem un spēkratiem, kas papildināts ar multimediju un jaunāko tehnoloģiju risinājumiem.
“Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs”. Dzelzceļš savieno cilvēkus, veicina ekonomiku un tirdzniecību, kā arī ir svarīgs industriālās revolūcijas un mūsdienu sabiedrības elements, kļūstot par nozīmīgu infrastruktūru. Iepazīt šo pasauli aicina 1990. gadā izveidotais Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs. Īpašu šarmu piešķir tas, ka še jūtams un dzirdams mūsdienu dzelzceļa pulss – tepat netālu garām iet dzelzceļa līnija.
“Latvijas Ugunsdzēsības muzejs”. Ugunsdzēsēji ir pazīstami ar savu varonību, ieguldījumu sabiedrības drošībā un spēju strādāt grūtos un bīstamos apstākļos, bieži riskējot ar savu dzīvību, lai glābtu citus. Tās ir milzīgas mašīnas, sūkņi un trepes un spožas ķiveres. Latvijas Ugunsdzēsības muzejā to visu ir iespējams ne tikai aplūkot, bet pat pieskarties un izmēģināt.
TEĀTRIS, MŪZIKA, KINO
Teātri
Ja vēlies saprast latviešus, noteikti ir jāpameklē teātris, kas laika griežos ir veidojis un atspoguļojis latviešu kolektīvo apziņu un identitāti. Teātra cienītāji Rīgā var apmeklēt dažāda rakstura un daudzveidīga repertuāra teātrus. Ārvalstu viesu ērtībām atsevišķas izrādes tiek piedāvātas ar titriem angļu valodā.
“Latvijas Nacionālais teātris” ir viens no vadošajiem profesionālajiem repertuāra teātriem Latvijā. Tas ir mūsdienīgs teātris, kas lepojas ar savām tradīcijām un 100 gadu ilgo vēsturi. Par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem teātris uzskata latviešu dramaturģijas popularizēšanu, tādēļ katru sezonu repertuārā iekļauj latviešu autoru darbu jauniestudējumus.
“Dailes teātris” ir lielākais profesionālais teātris Baltijā ar vairāk nekā gadsimtu senām tradīcijām. Teātra aktuālais repertuārs ik gadu tiek papildināts ar jaunām izrādēm. Uz skatuves redzamās dekorācijas, rekvizīti un kostīmi top uz vietas teātra mākslinieku un meistaru darbnīcās.
Nedaudz citādāka un pasaulīga pieredze ir baudāma “Jaunajā Rīgas teātrī”, kas skatītājiem piedāvā gudru, atraktīvu un neparastu repertuāru – mūsdienīgu skatījumu uz klasiku, latviešu oriģināldramaturģiju un ārzemju autoru darbiem. Savukārt, ja ir vēlme iepazīties ar neatkarīgu teātra pieredzi, noteikti ir jāapmeklē “Ģertrūdes ielas teātris”. Teātris sadarbojas ar māksliniekiem, kuri veido darbus aktīvā dialogā ar auditoriju, pielieto daudzveidīgus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus un ceļo ārpus tradicionālā dramatiskā teātra robežām.
„Latvijas Leļļu teātris” veicina izglītotas, radošas un vienotas sabiedrības veidošanos, piedāvājot daudzveidīgu, laikmetam atbilstošu repertuāru bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Izmantojot gan tradicionālas, gan inovatīvas leļļu mākslas tehnikas, Latvijas Leļļu teātris nodrošina leļļu mākslas tradīciju saglabāšanu un sekmē šīs nozares tālāku profesionālo attīstību.
Pēdējos gados lielu popularitāti gūst īpašs izrāžu žanrs - laikmetīgā deja, kas skatītājus priecē koncertzālēs visā Latvijā.
Opera un balets, simfoniskā mūzika
Latvijas Nacionālā operas ēkā mājo gan “Latvijas nacionālā opera”, gan “Latvijas Nacionālais balets”. Sezonas laikā, kas norisinās no septembra līdz pat maija beigām, tiek iestudētas vidēji sešas jaunas izrādes, saglabājot līdzsvaru starp operas un baleta žanru. Pavisam vienas sezonas ietvaros tiek rādītas vairāk nekā 200 izrādes un atskaņoti vairāki simfoniskie un kamermūzikas koncerti. Operas tradīciju pirmsākumi Latvijā meklējami 18. gadsimtā, kad Kurzemes hercogistē notika pirmās muzikālās izrādes un Rīgā parādījās pirmās ceļojošās operas trupas. 1782. gadā tika atklāta Pilsētas vācu teātra ēka, kur notiek gan dramatiskā teātra, gan operas un baleta izrādes, dažus gadus tajā strādāja arī slavenais vācu komponists Rihards Vāgners. Krāšņu klasiskās mūzikas baudījumu var piedzīvot pasaulē atzītā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertos vēsturiskā, noskaņām bagātā vietā – Lielajā ģildē.
Kinematogrāfija
Ja vēlies iedziļināties kino tapšanas niansēs, dodies uz “Rīgas kino muzeju”, kur regulāri norisinās neliela formāta izstādes, kino veltīti lektoriji, pasākumi un filmu seansi. Apmeklētājiem grupās piedāvā ekskursijas, nodarbības un radošās darbnīcas, kas paredzētas gan kino pazinējiem, gan tiem, kuri kino tikai sāk iepazīt.
Kinoteātris “Splendid Palace” ir viens no krāšņākajiem un senākajiem Eiropas kinoteātriem, kas jau kopš 1923. gada priecē kino cienītājus ar izcilu un kvalitatīvu kino. Kinoteātra programmu veido augstvērtīgs autorkino, art house filmas no Eiropas un citiem pasaules reģioniem, kā arī pasaules kinofestivālos atzinību guvuši darbi. Turklāt pašai kinoteātra ēkai ir iespaidīga neobarokāla fasāde, bet iekštelpas pārsteidz ar neorokoko stila daudzveidību.
Citādāku kino pieredzi var iegūt “Kino Bize”, kas ir draugu veidots mājīgs kinoteātris Rīgas centrā, kura repertuārā ir jaunākais autorkino no visas pasaules, kā arī tematiski veidotas retrospekcijas, lekcijas un īpašie notikumi.
Īsti kino gardēži noteikti novērtēs Rīgas Starptautisko kinofestivālu, kas ik rudeni norisinās Rīgas centrā. Tie ir ikgadēji kino svētki, kas starptautisko kino industriju iepazīstina ar aktuāliem autordarbiem no Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstīm un pašmāju kino skatītāju – ar pasaules aktualitātēm.
