Ūdens tūrisms | latvia.travel

Latvija ieguļas Baltijas jūras krastā, tās teritorijā ir vairāk kā 12 000 upju, strautu un lielo grāvju, bet ezeri aizņem 1,5% no valsts teritorijas. Šāda ūdens infrastruktūra paver ļoti plašas iespējas ūdens un vēja sporta veidiem. Ūdens tūrisms un ūdens sporta veidi Latvijā ir pieejami katrai interešu grupai un jebkurai grūtības pakāpei. Vienalga, vai tā ir laiska atpūta un dabas baudīšana, vai savu fizisko spēju pārbaudīšana – Latvijā ir iespējams viss!

Ūdens tūrisms Rīgā

Kā jau liela daļa citu valstu galvaspilsētu, arī Rīga vēsturiski ir veidojusies ūdens tuvumā – to apskalo Rīgas jūras līcis, pilsētā atrodas iespaidīgais Ķīšezers un tai cauri tek otra garākā upe Baltijas jūras baseinā – Daugava. Šāds ūdens tuvums nozīmē to, ka Rīgā vien ir pieejamas dažādas ūdens tūrisma iespējas. Laiskai atpūtai lielisks veids, kā izpētīt pilsētu no cita skatpunkta, ir izbrauciens ar kādu no kuģīšiem pa Rīgas kanālu vai Daugavu.

Ja vēlies apskatīt pilsētu vēl tuvāk un esi gatavs lielākai fiziskai slodzei, tad šos pašus maršrutus var izbraukt arī ar kajakiem.

Ja jūti, ka esi gatavs vēl lielākam, fiziski izaicinošākam piedzīvojumam pašā Rīgas centrā, piesakies īpaši aizraujošam un unikālam Daugavas un Rīgas kanāla izpētes braucienam ar SUP dēļiem. Gan Daugava, gan Rīgas kanāls ir gana mierīgi un tajā pašā laikā pietiekami aizraujoši ūdens maršruti, lai tos izpētītu tieši uz dēļa. Supojot iespējams noķert citādākas sajūtas – šķērsot tiltiņus pa apakšu, vērot pilsētu no cita skatpunkta un pat iebraukt strūklakā, lai atveldzētos.

Netālu no Rīgas centra atrodas arī Lucavsala, kur vasarā ir pieejamas īpaši aizraujošas izklaides un atpūtas iespējas. Salā, kas atrodas Daugavā, ir labiekārtota pludmale, kas veidota tā, lai peldēties būtu droši gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ekstrēmāku sajūtu cienītājiem labajā Daugavas krastā iepretim TV tornim ir izveidots veikparks ar 230 metrus garu lineārā kabeļa veikborda sistēmu. Nedaudz ārpus Rīgas centra atrodas desmitais lielākais ezers Latvijā – Ķīšezers, kurā ir plašas atpūtas un izklaides iespējas uz ūdens. Ezeru iespējams izpētīt ar laivām, katamarāniem un SUP dēļiem. Krastā iespējams peldēties, spēlēt pludmales volejbolu vai apmeklēt šķēršļu joslu, kas būvēta uz ūdens. Turklāt ezera lokācija ir piemērota arī tādiem vēja sporta veidiem, kā vindsērfings un kaitsērfings. Ķīšezerā iespējams gan iznomāt inventāru, gan apgūt šos sporta veidus instruktoru pavadībā.

Ūdens un vēja sporta veidi jūrā

Jūra noteikti ir viena no Latvijas bagātībām. Baltijas jūras piekraste Latvijā stiepjas gandrīz 500 kilometru garumā. Visas piekrastes garumā ir brīva pieeja smilšainām pludmalēm, kur iespējams kā peldēties, tā arī izbaudīt ūdens un vēja sporta veidus.

Pāvilosta ir Latvijas ekstrēmo ūdens sporta veidu galvaspilsēta. Ja tādi sporta veidi kā sērfošana, vindsērfings un kaitsērfings, ir tas, ko vēlies izbaudīt, noteikti dodies uz Pāvilostu. Atklātā jūra un tās vēji spēj nodrošināt labvēlīgus laikapstākļus un pietiekami lielus viļņus, lai varētu gan apgūt šos sporta veidus, gan pieslīpēt savas prasmes. Vidējais vēja ātrums Latvijā ir zem 5 metriem sekundē. Arī vēja brāzmas reti pārsniedz 15 metrus sekundē. Ļoti interesants Latvijas dabas un jūras baudīšanas veids ir kaitsērfinga nobraucieni pa vējam (down-wind), kas ļauj aplūkot savvaļas pludmales, kur cilvēki ar kājām reti kad nokļūst.

Burāšana ar jahtu

Burāšana ar jahtu ir labākais veids, kā noķert gan piedzīvojumu garšu, gan izjust īstu dabas spēku un tuvumu. Gandrīz visās Latvijas ostās ir jahtu piestātnes – Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī, Rojā, Mērsragā, Engurē, Slokā, Lielupē, Priedainē, Skultē, Salacgrīvā, Ainažos, kā arī Rīgas piestātnēs Ķīpsalā, Āgenskalnā un Andrejostā.

Tās pieejamas arī Latvijas iekšējos ūdeņos – Lielupē pie Jelgavas, Daugavā pie Lielvārdes, Usmas ezerā un Rāznas ezerā. Vairumā jahtu piestātņu izveidoti arī jahtklubi, kuros iespējams ne tikai iznomāt buru laivu ar visu kapteini izbraucieniem pa Latvijas ūdeņiem, bet arī apgūt burāšanas mākslu.

Latvijas apceļošana pa upēm

Izbraucienos pa Latvijas upēm var vērot mežiem klātās ainavas, krastu iežu atsegumus un pārliecināties, ka nav nekā labāka par aktīvu atpūtu dabā. Mūsu upes ir piemērotas atpūtniekiem bez lielas iepriekšējas pieredzes laivošanā, ekstrēmākas izjūtas sagādās laivu brauciens pavasarī.

Latvijā iespējams laivot teju pa jebkuru upi. Gauja ar tai raksturīgajiem smilšakmens atsegumu bagātajiem krastiem ir viens no gleznainākajiem ūdens tūrisma maršrutiem. Iecienītākais upes posms ir no Cēsīm līdz Siguldai, ko iespējams mērot 2–3 dienās. Šis posms atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kas nozīmē, ka laivotājus priecē ne tikai iespaidīgi dabas skati, bet arī labiekārtotas atpūtas un nakšņošanas vietas. Jāatceras, ka Gauja ir arī viena no bīstamākajām Latvijas upēm, tāpēc laivojot jābūt īpaši uzmanīgiem.

Ja tuvāka ir piedzīvojumu garša, tad noteikti ir vērts doties laivu braucienā pa Latvijas straujāko upi – Amatu. Īpaši piemērots laiks laivošanai šajā upē ir pavasaris un rudens pēc lietavām. Laivu braucienu pa Amatu var uzsākt Melturos, kur upi šķērso Rīgas–Pleskavas šoseja, savukārt noslēgt pirms Cēsu–Līgatnes ceļa tilta ūdens tūristu apmetnē „Amata”. Šo 15 kilometrus garo posmu iespējams veikt trīs stundās, taču jāņem vērā, ka daži upes posmi novērtēti ar paaugstinātu grūtības pakāpi. Šī aizraujošā upe ir bīstama, it sevišķi Lustūzī, kur Amata ar visu spēku triecas klintī, izskalojot dziļas nišas.

Starp Krāslavu atrodas Daugavas loki, kuru krastos atrodas gan vecākā koka baznīca Austrumlatvijā, gan vecticībnieku sādža Slutišķi un Markovas pilskalns. No Ververu un Slutišķu kraujām paveras brīnišķīgs skats uz upes senleju un Vecpils pilskalnu, kur savulaik slējās Dinaburgas pils. Laivotājiem jārēķinās, ka spēcīga pretvēja gadījumā Daugavā var veidoties viļņi, kas apgrūtinās pārvietošanos pa upi.