Daugavas ūdeņu ieskautajā Svētā Meinarda salā atrodas Latvijā senākās baznīcas drupas.
Pirmā kristietības svētvieta Latvijā
Pirms vairāk nekā 800 gadiem līdz ar Svētā Meinarda baznīcas uzcelšanu sākas kristietības izplatīšanās Latvijā. To cēla pirmais baltu cilšu katoļu misionārs, kā arī pirmais Baznīcas organizācijas veidotājs Baltijas reģionā bīskaps Meinards. Tolaik Baltijā nepazina akmens celtniecību, tādēļ Meinards uzaicināja meistarus no Gotlandes, un tapa pirmā mūra celtne Baltijā – ar lielu nocietinājumu apjozta baznīca.
Svētvieta mūsdienās
Līdz mūsdienām ir saglabājušās baznīcas drupas. Pirms Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves uzplūdināšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā tika veikta uzmērīšana, arheoloģiskie izrakumi, mūru nostiprināšana un konservācija. Pēc Daugavas ūdenslīmeņa paaugstināšanas drupas atrodas uz salas.
Vasaras mēnešos, kad Rīgas hidroelektrostacija ūdenskrātuvē ūdens līmeni pazemina, uz salu iespējams nokļūt sausām kājām pa ceļu, kura malās saglabājušies bijušās koku alejas celmi.
Mūsdienās salā ir uzstādīts 10 metrus augsts metāla krusts (mākslinieks E. Samovičs) un akmens altāris (tēlnieks J. Karlovs). Konservācijas nolūkos 2002. gadā drupām uzlikts metāla jumts.
