Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa, kur apkārtnē esošo sērūdeņu dziedniecisko īpašību dēļ jau 18. gadsimtā ierīkoja kūrortu. Mūsdienās par seno godību liecina vien arhitektūras pieminekļi, taču gan sērūdens, gan dūņas joprojām ir pieejami.
Apskates objekti Ķemeros
Ķemeru kūrorta parks. Ķemeru ainavisko parku ar līkumoto celiņu tīklu gar Vēršupīti projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka veidošanās un attīstība turpinājās nākamos simts gados. Pēc Ķemeru viesnīcas uzcelšanas 1936. gadā, tās rietumu pusē izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un celiņiem. Pastaigas parkā tika uzskatītas par vienu no slimnieku atveseļošanās priekšnoteikumiem. Pāri Vēršupītei izveidoti vairāki tiltiņi, kuriem doti nosaukumi: “Nopūtu”, “Kaprīžu”, “Muzikālais” u. c. Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas. Parkā var apskatīt 1861.gadā uzstādīto pieminekli Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem, 1893.gadā celto pareizticīgo baznīcu, parka arhitektūras objektus – Mīlestības saliņu ar paviljonu, sēravotu “Ķirzaciņa” ar paviljonu. 2021.gada vasarā parkā pabeigta vērienīga rekonstrukcija, atjaunojot pastaigu celiņu tīklu, uzstādot soliņus, laternas un ierīkojot bērnu rotaļu laukumu.
Ķemeru ūdenstornis. 42 metrus augstā būve (augstākā Ķemeros) ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa, valsts nozīmes piemineklis, uzcelts 1929. gadā, arhitekts Fridrihs Skujiņš. Tornī atradās sērūdens rezervuārs un dzeramā ūdens rezervuārs 100 m3 tilpumā. Līdz Otrajam pasaules karam torņa augšējā platformā bija ierīkots skatu laukums. Kūrorta viesi šeit no 42 metru augstuma aplūkoja Ķemeru apkārtni. Pēc rekonstrukcijas ūdenstornis sezonāli ir atvērts apmeklētājiem, piedāvājot apskatīt ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi un izbaudīt apkārtnes ainas no divām skatu platformām 13 un 42 metru augstumā.
Ķemeru viesnīca. Uzcelta 1936. gadā, arhitekts Eižens Laube. “Baltais kuģis”, kā dēvēja šo viesnīcu, bija viena no grandiozākajām un modernākajām viesnīcām Baltijas valstīs. Tā bija celta par valsts līdzekļiem un izmaksāja 2,5 miljonus latu. Pirmajā stāvā iekārtotie ūdensdziedniecības kabineti nodrošināja ārstnieciskos pakalpojumus Ķemeros visa gada garumā. Stilistiski Ķemeru viesnīca ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā. Padomju laikā ēkā ierīkoja sanatoriju “Ķemeri”, kurā izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes. Šobrīd viesnīca nedarbojas, ēka apskatāma tikai no ārpuses.
Skvērs „Tautu deja”. Skvērs ar skulptūra „Tautu deja” atrodas Tūristu ielas malā. Skulptūra bija uzstādīta 1950.gadā un agrāk tajā bija strūklaka, pa kuru tecēja hlorīda-nātrija minerālūdens no 51 metra dziļa urbuma. 2019.gadā ainavisks skvērs ar skulptūru atjaunots, izveidota dzeramā ūdens padeve, uzstādīti soliņi un laternas.
“Meža māja”. Ēka uzcelta 1933. gadā un agrāk bija pazīstama kā restorāns “Jautrais Ods”, kas saviem viesiem piedāvāja izsmalcinātas maltītes un dažādas izklaides - dejas un kabarē programmas. Arhitekta Fridriha Skujiņa projektētā būve ar niedru jumta segumu ir viena no spilgtākajām nacionālā romantisma celtnēm Latvijā. 1951. gadā šajā ēkā ierīkoja bērnu sanatoriju “Meža māja”, kas darbojās vēl 20. gadsimta 90. gadu sākumā. 1997. gadā pēc Ķemeru Nacionālā parka nodibināšanas “Meža māja” kļuva par parka administrācijas centrālo ēku. Piekļūšana no Tūristu ielas. T. +371 67730078.
Melnalkšņu dumbrāja laipa. Staigājot pa koka laipām var iepazīt ļoti mitru, dabisku lapu koku mežu – melnalkšņu dumbrāju. Takas garums ir 0,6 km. Labākais laiks takas apmeklēšanai ir pavasaris, kad apkārtējo mežu applūdina Vēršupītes ūdeņi un zied purenes. Laipa ir piemērota putnu, īpaši dzeņu, vērošanai. Dumbrāja laipa ir savienota ar Meža taku, kas ved pa Ķemeru vēsturiskā kūrorta parka celiņiem un iepazīstina ar reti sastopamu, krāšņu un bagātīgu lapu koku mežu – ozolu gāršu.
Ķemeru lielā tīreļa laipa. Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no lielākajiem sūnu purviem Latvijas piekrastē. Tā platība ir 5000 ha un vecums ap 8000 gadu. Tam ir raksturīgs iegarenu ezeriņu jeb akaču labirints, kas tam piešķir īpašu ainaviskumu. Tīreļa laipa ir būvēta no koka dēļiem, tās kopējais garums ir 3,4 km. Taku veido divi apļi, lielākajā aplī ir izbūvēts skatu tornis. Augstajā purvā var redzēt tādus augus, kādi neaug nekur citur.
Slokas ezera dabas taka. Taka gar ūdensputniem bagāta ezera krastiem vijas caur dažādiem mežiem - tā sākas un beidzas pie Slokas ezera, kur atbraucējus sagaida automašīnu stāvlaukums, piknika vieta un 7 m augsts skatu tornis. Pastaigājoties pa taku, iespējams redzēt vairākus interesantus objektus – mitros mežus pie Vēršupītes, sēravotu pie Slokas ezera, lielo akmeni, kā arī vairākus purva ezerus.
