Līgatnes papīrfabrikas ciemats ir unikāls 19.gadsimta pilsētbūvniecības piemineklis, celts kā savulaik modernākais strādnieku ciemats Eiropā. Jau 200 gadu Līgatnes vārds ir cieši saistīts ar papīrfabriku, kas dibināta 1815.gadā, bet uzplaukuma laikus piedzīvoja 19.gadsimta beigās. Līdz ar fabriku auga un attīstījās arī papīrfabrikas ciemats.
Līgatne 19. gs. beigās bija uzskatāma par veiksmīgu ekonomisko un sociālo interešu apvienojumu, kura ietvaros bija iespējams radīt ne tikai augstas kvalitātes papīra ražotni, bet arī nodrošināt augstas kvalitātes sadzīves apstākļus visai uzņēmuma saimei. Eksistējot kā neatkarīgs ekonomisks un sociāls kopums, Līgatne spēja pielāgoties un izdzīvot Latvijas valstij vissmagākajos pārbaudījuma laikos.
Papīrfabrikas vadība savulaik darījusi visu, lai saviem darbiniekiem radītu labvēlīgus dzīves apstākļus. 20.gadsimta sākumā līgatniešu sociālais nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā.
Strādnieku mājas, kas tika celtas 20 gs. sākumā papīrfabrikas darbiniekiem, ir saglabājušās līdz mūsdienām un tiek apdzīvotas arī šodien, turklāt tās ir senākās koka rindu mājas Latvijā. Ēkas ir iekļautas valsts kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā. Bez strādnieku mājām Līgatnē veiksmīgi ir saglabājusies arī aptieka, skola, slimnīca (mūsdienās sociālās palīdzības centrs) un atjaunotais papīrfabrikas klubs (kultūras nams). Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs ir Eiropas mēroga unikāls strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansamblis, kas 2011. gadā ticis atzīts par Latvijas uzvarētāju konkursā "Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi" (European Destinations of Excellency- EDEN).
Citi ievērības cienīgi objekti:
- Vēsturiskās dzirnavas - kurās uzsākta papīra ražošana Līgatnē,
- Viesu nams - tagadējais Līgatnes bērnudārzs, kas ir grezns un teicami saglabājies.
- Brūzīši jeb palīgēkas - kur cepta maize un vārīta veļa.
- Sardzes namiņš - kur iekārtots tūrisma informācijas centrs un šobrīd rekonstruēts.
Alas
Vēsturiskajā centrā atrodas arī īpatnēji dabas un kultūrvēstures pieminekļi - pagrabu alas, ko Līgatnes iedzīvotāji un papīrfabrikas strādnieki jau kopš 18. gs. beigām izkaluši smilšakmens iežos, lai izmantotu par sakņu un dārzeņu uzglabāšanas pagrabiem. Daļa alu šo funkciju pilda arī šodien.
Tiltiņi
Zīmīga ainavas sastāvdaļa 19. gs. Līgatnē bijuši neskaitāmie tiltiņi, kas gan kalpojuši funkcionāli, veidojot ērtāku pārvietošanās iespēju pār Līgatnes upi, neskaitāmajiem kanāliem un gravām Līgatnes centrā, gan arī, patiecoties īpatnējam dekoratīvajam izpildījumam, veidojuši savdabīgu pilsētas ainavu.
Kanāli un slūžas
Pie labi saglabāta inženiertehniskā mantojuma jāpieskaita arī senā kanālu un slūžu sistēma, kas veidota papīrfabrikas vajadzībām.
