Melngalvju namu, kur tiek organizētas izstādes, koncerti un citi kultūras pasākumi, var uzskatīt par Vecrīgas vizītkarti un dēvēt par Rīgas krāšņāko rotu.
Melngalvju nams celts 1334. gadā kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām. Otrā pasaules kara laikā Melgalvju nams pārvērtās drupās, taču 1999. gadā tas tika uzcelts no jauna.
Ceļo cauri gadsimtiem Melngalvju namā!
- Apbrīno Melngalvju nama ēkas krāšņo fasādi, kas ietver dažādu stilu arhitektoniskās un dažādu laikmetu mākslinieciskās vērtības;
- izstaigā Melngalvju nama iekštelpas un iztēlojies, kā notikušas pieņemšanas un koncerti greznajā Svētku un Sanāksmju jeb konferenču zālē, kad namā uzturējās Melngalvju biedrība;
- aplūko mūsu amatnieku meistaru un restauratoru darinājumus – kristāla lustras, Svētku zāles gleznotos griestus, precīzas 19.
gadsimta kopijas krēsliem un sofām, ieroču kompozīcijas un bruņu komplektus, zeltītos grezna kokgriezuma rāmjos ievietotos valdnieku portretus, vitrāžas ar krāsainiem ornamentiem un melngalvju brālības ģerboņiem un žirandoles;
- apskati muzeja vērtības viduslaiku pagrabā;
- ieraugi Melngalvju biedrībai piederējušos priekšmetus – tabakdozes, sudrablietu, gleznu un keramikas kolekcijas;
- iepazīsti ne tikai pagājušo laiku savāktās, bet arī jaunākās vēstures liecības;
- apmeklē svinīgos pasākumus, kam Melngalvju nama interjers piešķir īpašu auru un patiesu svētku sajūtu;
- aplūko viduslaiku Hanzas brīvpilsētu simbola – Rolanda skulptūras kopiju, kuras oriģināls atrodas Svētā Pētera baznīcā.
Melngalvju biedrība
14. gadsimta izskaņā līdzās ģildēm, kurās pulcējās Rīgas tirgotāji un amatnieki, pievienojās virsslāņa svētkus un dzīres apkalpojoša brālība, kuras biedri sevi dēvēja zīmīgā vārdā – melngalvji. Tajā apvienojās jaunie un vēl neprecētie ārzemju, galvenokārt vācu izcelsmes tirgotāji. Ceļojot un gādājot eksotiskas aizjūras preces, viņi spēja savus kuģus un pajūgu karavānas aizsargāt no pirātiem un laupītājiem. Par savu aizbildni viņi bija izraudzījušies svēto Maurīciju, kuru gleznās un skulptūrās mēdza attēlot kā bruņās tērptu tumšādainu karavīru. Pēc namnieku tiesību iegūšanas un ģimenes izveidošanas melngalvju brālības locekļi iekļāvās Rīgas patriciešu elitē, kļuva par rātskungiem, Lielās ģildes locekļiem un respektabliem pilsētas kopienas dalībniekiem. 17. gadsimtā tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība kļuva par Melngalvju nama vienīgajiem iemītniekiem.