Rīgas augstākā baznīca, no kuras torņa paveras elpu aizraujoša panorāma uz Vecrīgas sarkanajiem jumtiem, moderno Rīgu, Rīgas līci un Daugavu ar plašo ostu.
Rīgas Svētā Pētera baznīcā:
- baudi mākslas izstādes;
- apmeklē koncertus;
- aplūko oriģinālos interjera elementus – Zilās gvardes kapelu, koka altāri, restaurētas akmens un koka epitāfijas un milzu bronzas septiņu žuburu svečturi;
- apskati bruņinieka Rolanda statujas oriģinālu, kas agrāk rotāja Rātslaukumu;
- iepazīsti seno celtnieku amata prasmi un mākslas izjūtu;
- gūsti priekšstatu par mūsdienu arhitektūras un mākslas attīstību;
- ieskaties Rīgas nākotnē, tās izaugsmes perspektīvās;
- iepazīsti baznīcas vēsturi, kas izvietota stendos un ekrānos.
Pēterbaznīcas tornis
Vairāk nekā 130 metru augsto gotisko torni pabeidza celt 15.
gadsimta beigās, bet jau 1666. gadā tas sagāzās. 1690. gadā tika uzcelts jauns tornis baroka stilā, ar vairākiem kupoliem un galerijām, kas savā laikā bija visaugstākā koka konstrukcija pasaulē. 1721. gadā baznīcas tornī iespēra zibens, un tas nodega. Pēc Krievijas cara Pētera I pavēles torni atjaunoja iepriekšējā izskatā. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika nopostīta un tornis nodega.
1967. gadā sākās torņa rekonstrukcija. Atšķirībā no iepriekšējiem torņiem tam tika izbūvēta metāla konstrukcija ar liftu, lai galerijas varētu izmantot par skatu platformām. Tornis ir 123,25 metru augsts, kurā apmeklētājus paceļ līdz otrajai galerijai 72 metru augstumā.
Pēterbaznīcas septiņi gaiļi
Pētera baznīcai no 15. gadsimta līdz 1941. gadam torņa smailē bijuši seši vēja rādītāji – gaiļi. Pirmo gaili salieca vētra, otro vētra nopūta no torņa, trešo gaili, vēja sabojātu, noņēma, ceturtais vētras laikā nokrita baznīcas pagalmā, piektais sabruka, sestais gailis, jau vienreiz remontēts, nogāzās ar visu torni. 1970. gadā tika uzlikts jauns – septītais gailis, kas, sagaidot dievnama astoņsimto gadadienu, tika restaurēts un no jauna apzeltīts.
Baznīcas ēka
Svētā Pētera baznīca uzcelta 1209. gadā, taču no vecās ēkas ir saglabājušās tikai sānu jomu ārsienas un daži pīlāri interjerā. Sākotnēji tā bija neliela halles tipa telpa ar trim vienāda augstuma un platuma jomiem, iespējams, ar savrup stāvošu zvanu torni. Tagadējā trīsjomu bazilika radusies pārbūvju rezultātā 15. gadsimtā.
Baznīcas zāle atstāj grandiozu iespaidu – vidusjoma augstums sasniedz 30 metrus. Altāra daļā ar piecu kapelu vainagu spilgti izpaužas gotikas vertikālisms un smalkais profilējums.
1997. gadā Rīgas Svētā Pētera baznīcu iekļāva UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
