Viena no Latvijas bagātībām ir garā piekraste – kopumā tā ir aptuveni 500 kilometru gara. Turklāt mums ir paveicies, un valsts ietvaros varam apskatīt ne tikai Rīgas jūras līci, bet arī Baltijas jūras nepieradināto piekrasti. Uzzini, kur doties smelt spēku no jūras šajā ziemā!
Mērsraga jūras krasta dažādība
Mērsrags atrodas Talsu rajonā, 92 kilometru attālumā no Rīgas un 25 kilometrus uz dienvidiem no Rojas. Mērsraga pludmale spēj parādīt dažādību, daļa no pludmales klāta akmeņiem, kas atgādina Vidzemes akmeņaino jūras krastu, savukārt Mērsraga zemes raga ziemeļu pusē atrodas skaista, smilšaina pludmale. Ņemot vērā dažādību, Mērsrags būs interesanta pastaigu vieta, kurā var novērot arī dažādus putnus. Piemēram, ziemas sezonā Mērsragā sastopami gan pavisam ierasti un pazīstami putni, gan tādas retas putnu sugas kā jūras šņibītis, vistilbe, dīķu tilbīte un citi.
Ēvažu dabas taka un stāvkrasts
Braucot pa Rīgas – Kolkas šoseju, pie pašas Slīteres nacionālā parka robežas iespējams apskatīt vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem, kura augstums sasniedz 8 līdz 15 metrus. Lai arī pati dabas taka ir īsa, vien aptuveni 500 metri, pastaigu iespējams turpināt gar jūras krastu. Takas galā iekārtota skatu platforma un kāpnes uz liedagu, savukārt no kraujas augšas paveras lieliska jūras panorāma. Pa kāpnēm iespējams nokāpt līdz pludmalei, kas vētru laikā pazūd viļņos. Interesanti, ka pludmales smiltis šeit gandrīz vienmēr ir mitras – tas tādēļ, ka tieši šeit jūrā ieplūst Bažu purva ūdeņi.
Jūrtaka garo pārgājienu cienītajiem
Latvijas jūras piekrastes dažādība visā krāšnumā apskatāma nesen izveidotajā Jūrtakā. Jūrtaka ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa. E9 maršruts sākas pie Sv. Vincenta raga Portugālē un beidzas Narva-Jēsū Igaunijā pie Narvas ietekas Somu jūras līcī. Tomēr taka sadalīta vairākos īsākos posmos (aptuveni 20 kilometru garumā), ko iespējams veikt vienā dienā. Jūrtaka piedāvā dažādus maršrutus, apkopojot arī katra posma vērtīgākās apskates vietas un dažādus praktiskus padomus - atliek vien izvēlēties, kurš posms būs īstais! Plašāku informāciju par Jūrtaku meklē šajā mājaslapā.
Saulkrastu apkārtne - iespaidīgais Lauču akmens un Saulkrastu Baltā kāpa
Baltā kāpa ir viena no raksturīgākajām Saulkrastu vietām. No tās paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Tā būs lieliska vieta ziemīgai pastaigai un jūras gaisa baudīšanai ar ar kafijas vai tējas krūzi rokā.
Savukārt pludmales smiltīs, aptuveni 60 kilometru attālumā no Rīgas, aiz Saulkrastiem atrodas Lauču akmens – vairāk nekā 2 metrus augsts un aptuveni 70 tonnu smags jūrakmens. Tas tiek saukts arī par “Akmeņu karali”. Izskalots no jūras 1853. gadā, un šobrīd tam noteikts Valsts nozīmes aizsargājama dabas objekta statuss. Pastaiga akmeņainās Vidzemes jūras piekrastē ar noslēgumu pie Lauču akmens būs kā svaiga gaisa malks, kas ļaus izbaudīt dabas varenību!
Pāvilosta ziemas spelgonī
Īpaši aukstos laikapstākļos, kad ilglaicīgi temperatūras stabiņš bijis zem “0” atzīmes, ir vērts iegriezties Pāvilostā, kur jūra mēdz izveidot interesantas ledus skulptūras Pāvilostas molos. Abi moli celti 19. gadsimta beigās, paralēlie Ziemeļu un Dienvidu moli veido ostas kanālu. Liela vēja laikā molus apskalo jūras un upes ūdens, kas sasalst gan uz akmeņiem, gan bākas, veidojot īpašas skulptūras. Tomēr jāņem vērā, ka šādos laikapstākļos arī moli būs apledojuši, tādēļ jāuzmanās, lai nepaslīdētu. Dienvidu mols ir salīdzinoši līdzens, lai arī apledojis, tas ir drošāks nekā Ziemeļu mols, kas ir salīdzinoši stāvs un pastāv risks paslīdēt un iekrist ūdenī – upē vai jūrā. Esot Pāvilostā, ir vērts apskatīt arī Pāvilostas Lielo akmeni. Tas atrodas virzienā uz ziemeļiem no mola un ir lielākais jūrakmens Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Jāatzīmē, ka Padomju laikā šis akmens bijusi robežzīme, un aiz tā gar jūras krastu ļaudis tālāk nedrīkstēja iet.
Lāčupītes dendrārijs un dabas taka
Pēdējā laikā popularitāti guvusi Lāčupītes dabas taka, kas ved caur Lāčupītes dendrāriju un interesanto “pasaku namiņu” uz jūras piekrasti. Lai arī dendrārijs galvenokārt slavu iemantojis, pateicoties skaistajiem un dažādajiem rododendriem, ko apskatīt pavasarī un vasarā, arī ziemā te ir skaisti, jo apskatāmas arī dažādas neredzētas skujkoku sugas. Kopējais dabas takas garums ir aptuveni kilometrs, un šajā vietā arī ved vienkārša koka laipa līdz jūrai – piekraste ir ļoti skaista, klāta smalkām, baltām smiltīm.
Bernāti un augstākā kāpa Latvijā - Pūsēnu kalns
Bernāti ir Latvijas galējais rietumu punkts, un šī vieta īpaša arī ar to, ka tieši šeit atrodas augstākā kāpa Latvijā - Pūsēnu kalns, kas atrodas dabas parkā “Bernāti”. Latvijas rietumu sauszemes punktā uzstādīta robežzīme “Zaļais stars”. Tajā ietverts saules motīvs, un tā ir viena no četrām tēlnieka Viļņa Titāna granīta skulptūrām, kas uzstādīta visos Latvijas tālākajos sauszemes punktos. Savukārt Pūsēnu kalna virsotnē uzstādīts piemiņas akmens Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem. Zīmīgi, ka akmens novietots vietā, kur Jānis Čakste 1924. gada 27. septembrī teicis vārdus “Te jābūt kūrortam!” un nolicis Bernātu kūrorta pamatakmeni. 2013. gada vasarā piemiņas vieta labiekārtota, ierīkojot ērtas trepes ar divām skatu platformām un soliņiem.
Dabas takas “Bernāti” garums ir 1,2 kilometri un tā ved uz Pūsēnu kalnu. Interesanti, ka šī kāpa izveidojusies laika posmā no 1785. gada līdz 1835. gadam, kad zem smiltīm apraktas ap 80 mājām, tai skaitā “Pūsēnu” mājas, kur dzīvoja mežsarga ģimene. Kāpa tika nosaukta apputināto māju vārdā.
Latvijas garā jūras piekraste lutina ikvienu no mums ar svaigo gaisu, dažādajiem skatiem un unikālajiem dabas objektiem. Iesakām saģērbties silti, jo jūras vēji ziemā ir īpaši dzestri, un doties skaistā piedzīvojumā, iepazīstot katru īpašo mūsu piekrastes vietu!
