Vidzeme ir tik dažāda un apskates objektu bagāta – tajā atrodas Gaujas Nacionālais parks, akmeņainā jūras piekraste, skaistas Livonijas ordeņa pilsētas un pilis, kā arī dažādi kultūras un vēstures baudīšanas centri. Tieši tādēļ arī ziemas sezonā ikviens atradīs ko piemērotu savai gaumei Vidzemē!
Zvārtes iezis un pastaiga pa tā apkārtni ir laba ideja atpūtai dabā jebkurā gadalaikā. Zvārtes iezis ir viens no ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem Amatas upes krastā un kopumā Gaujas nacionālajā parkā. Tas skaisti nogūlies mežu un pļavu ielokā. Iezis un tā apkārtne ir patiesi krāšņa vide, kur gūt iedvesmu no dabas maģiskā, pirmatnīgā un noslēpumainā spēka. Zvārtes iezis ir slavens ar mītiskiem nostāstiem. Stāsta, ka senatnē tur pulcējušās raganas, jautri dejojušas un ballējušās līdz pat pirmajām gaiļu dziesmām.
Vēl viena skaista vieta, ko apskatīt ziemā turpat netālu ir Kazu iezis - ap 340 metrus garš un līdz 15 metriem augsts un ainavisks atsegums upes kreisajā krastā, kilometru lejpus Raunas ietekas.
Alūksne ir vieta, kur spilgti piedzīvot gadalaiku ritmu, bet vietas šarms īpaši izceļas ziemā, kad tā kļūst ne tikai par Latvijas augstāko, bet arī aukstāko pilsētu. Sniegotās un romantiskās pastaigas laternu stundās pa naksnīgās Alūksnes ainaviskajiem parkiem ļaus sajust gadsimtus.
Iesakām ziemu baudīt pastaigās pa kultūrvēstures bagāto Alūksnes muižas parku, Alūksnes ezera ieskauto Pilssalu ar izgaismotu Dienvidu torni, un Tempļakalna parku ar Slavas templi- granīta rotondu- kalna virsotnē. Tempļakalna ielas gājēju tilts līdz pulksten 22:00 katras apaļās stundas sākumā atskaņo romantiskas melodijas, veidojot romantisku skaņas un gaismas performanci.
Ziemai Alūksnē ir arī sava īpašā garša. Mājīgās kafejnīcās vari baudīt bārmeņa Ingusa Reizenberga radīto ziemas silto dzērienu, kam piemīt ābolu sulas un viskija tandēma piešķirts maigi saldens un daudzveidīgs garšvielu aromāts.
Rehabilitācijas centra „Līgatne” teritorijā, 9 metrus zem zemes, atrodas labiekārtots bunkurs 2000 kvadrātmetru platībā, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušā gadsimta 80-tajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām - valsts vadīšanai atomkara gadījumā. Šobrīd tas ir atvērts ikvienam interesentam kā apskates objekts. Bunkurā gida pavadībā iespējams apskatīt, kā iekārtota vieta, kur atomkara gadījumā būtu slēpušies Padomju Latvijas valdības pārstāvji – bunkurā apskatāmi gan dažādi plāni, padomju laika atribūtika un vēsturiskas lietas.
Tāpat bunkurā iespējams ieturēt pusdienas – īstā padomju laika stilā ieturētā ēdnīcā, ēdot ēdienus un baudot dzērienus, kas atsauks atmiņā padomju laikus. Ieeja bunkurā ir par maksu, savukārt grupas gida pavadībā tiek organizētas bunkura darba laikā, reizi stundā - ekskursijām iepriekš jāpiesakās.
Līgatnes vīna darītava ir ģimenes uzņēmums, kas darbojas jau kopš 2010.gada. Vīnu un dzērienu sortiments šo gadu laikā ir krietni pieaudzis no 4 vīna veidiem līdz vairāk kā 30 dažādiem vīniem no Latvijas ogām, augļiem, augiem un ziediem. Īstā vieta, kur palutināt savas garšas kārpiņas un nobaudīt ko jaunu! Piedāvājumā ir romantiska vīna degustācija sveču gaismā, smilšakmens alā, kas atrodas Līgatnē, klintī Lustūzis. Vīna degustācijas pasākuma laikā tiek pastāstīts par Līgatni, alām, Līgatnes vīna darītavu un tās produktiem.
Gulbenes - Alūksnes šaursliežu dzelzceļa līnija izbūvēta 1903. gadā. Sākotnēji šī dzelzceļa līnija bijusi daudz garāka, savienojot Pļaviņas, Gulbeni, Alūksni, Api un Valku, tomēr šobrīd kādreizējiem 210 kilometriem palikuši vien 33, un šis ir vienīgais bānītis Baltijas valstīs, kas aizvien nodrošina regulārus pārvadājumus. Gan Alūksnē, gan Gulbenē pirms izbrauciena ar unikālo bānīti iespējams apskatīt ar dzelzceļa vēsturi saistītus apskates objektus.
Piemēram, Gulbenē atrodas bānīša depo – 20. gadsimtam raksturīgs lokomotīvju depo ar šaursliežu un platsliežu ceļiem dzelzceļa ritošā sastāva novietošanai, kā arī remonta darbnīcām. Savukārt Alūksnes Bānīša stacijā ierīkots muzejs, kurā apskatāma laikmetīga multimediāla ekspozīcija, kas veltīta Gulbenes-Aluksnes šaursliežu līnijai, un ļaus izzināt gan Latvijas vienīgās šaursliežu dzelzceļa līnijas vēsturi, gan iepazīties ar citiem dzelzceļnieku noslēpumiem! Interesanti, ka Alūksnes bānīša muzejs pieteikts SEGD Global Design Awards, kurā Latvijas dizaina biroja H2E ekspozīcija Alūksnes bānīšu stacijai ieguva divas balvas – 2019 Global Design Awards/Honor un konkursa galveno balvu Best of Show.
Vien 7 kilometru attālumā no Rūjienas nelielās Rūjas upes krastā atrodas Ķoņu dzirnavas. Dzirnavu ēka, lai arī pamanāma jau no liela attāluma, it nemaz nelīdzinās tradicionālām dzirnavām. Šeit var gan uzzināt par miltu malšanas vēsturi, gan savām acīm redzēt, kā pēc senajām metodēm tiek apstrādāta vilna. Senākās iekārtas, kas atrodas Ķoņu dzirnavās, ir no 18. gadsimta.
Dzirnavas celtas aptuveni pirms 210 gadiem, tās cēlis barons Džems fon Menzenkampfs, kas tur arī saimniekojis līdz pat 1922. gadam Šobrīd viesus Ķoņu dzirnavās vienmēr sagaida pati saimniece Mirdza Čākure vai viņas kolēģe Mārīte, kas izrāda dzirnavas, to iekārtas un izstāsta vēsturi, tādēļ pirms došanās uz dzirnavām laicīgi jāpiesaka eksursija. Tāpat dzirnavu veikaliņā iespējams iegādāties dažādus aitu vilnas izstrādājumus, piemēram, segas un spilvenus.
Gaiziņkalns ir Latvijas augstākais kalns. Kalna absolūtais augstums ir 311,94 metri virs jūras līmeņa. Interesanti, ka šī kalna nosaukums cēlies no vārda Gaiszinis, jo kalns arvien tiek uzskatīts par drošu laika pareģotāju. Proti, ja kalns tinas miglā vai no tā ceļas miglaina dūmaka, tad ne vēlāk kā trešajā dienā gaidāmi nokrišņi. Ziemas sezonā Gaiziņkalnā iespējams nodoties ziemas priekiem - slēpot, snovot un braukt ar ragaviņām. Kalnā darbojas arī inventāra nomas punkts.
Savukārt laikā, kad zemi neklāj sniega sega, iespējams iziet Gaiziņkalna taku - tā ir apmēram 2 kilometrus gara apļveida taka un ved pār kalna virsotni un kalna pakājes ceļu. Taka ir marķēta, un kalna virsotnē ir liela lapene, kā arī takā ir izvietoti informācijas stendi. No kalna virsotnes paveras gleznaini skati uz kalna pakāji un tuvāko apkārtni. Takas apmeklējums ir bez maksas.
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Raunas upes ielejā. Jau no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. tagadējo Raunas teritoriju apdzīvojuši Baltijas somi, bet ap 600. gadu Raunas novadā ienākuši latgaļi. Savukārt vēlāk, 16. gadsimtā, uzbūvēta Raunas pils, kuras drupas labi saglabājušās vēl šodien. Pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma Raunas pils būvdarbi sākās 1262. gadā un tā bijusi viena no galvenajām arhibīskapa rezidencēm. 16. gs. sākumā pils tika ievērojami paplašināta, ap pili izauga varena viduslaiku pilsēta. 17. gs. beigās tika noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi.
Šodien Raunas pils parkā iespējams aplūkot, cik liela šī pils reiz bijusi, kā arī pils apmeklētāji var uzkāpt statu tornī un aplūkot kādreizējo viduslaiku pilsētu. Par iespēju uzkāpt pils tornī gan jāinteresējas iepriekš Raunas tūrisma informācijas centrā. Kad pils apskatīta, iesakām doties uz Raunas staburagu - tas atrodas vien pāris kilometru attālumā no Raunas centra, Raunas upes krastā. Raunas Staburags ir unikāls pēcledus laikmeta dabas objekts. Tas ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš šūnakmens veidojums, kas veidojies sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī daudzu gadsimtu laikā. Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās.
Kamieļu parkā ''Rakši'' iespēja izbaudīt, kādas ir sajūtas jājot ar kamieli, aptaustīt alpakas kažoku un iziet relaksējošā pastaigā pa mežu kopā ar uzticīgo pavadoni lamu. ''Rakšos'' ir vairāk kā 80 ņipru un draudzīgu dzīvnieku, kurus var pabarot no rokas un nofotografēties kopā. Kamieļu parka "Rakši" teritorijā darbojas kafejnīca "Camel cafe", kurā iespējams nobaudīt gardus ēdienus.
Apskatītās vietas vēlreiz pierāda Vidzemes dažādību un dabas pērļu pārpilnību šajā reģionā, ko apliecina arī fakts, ka daļu Vidzemes teritorijas aizņem Gaujas nacionālais parks. Vidzeme ir valdzinoša visos gadalaikos, visos laikapstākļos - galvenais ir izvēlēties katrai situācijai atbilstošāko apskates vietu!
