Saka, ka kurzemnieki esot lepni ļaudis. Mēs pārliecinājāmies — ne bez iemesla. Lepoties Kurzemē patiesi ir ar ko — ar šarmantām mazpilsētām, daudzveidīgām pludmalēm, greznām pilīm un vienkāršiem, vēju appūstiem zvejnieku ciemiem, kuros joprojām tiek kūpinātas gardākās Baltijas jūras zivis.
Mēs trīs dienas krustu šķērsu apceļojām Latvijas rietumdaļas skaistākās un arī mazāk zināmās vietas, lai uz savas ādas pārbaudītu un jums piedāvātu īstu Kurzemes esenci.
1. diena
#1 Pašmāju jūras veltes
Aiz vasaras atpūtnieku piepildītās kūrortpilsētas Jūrmalas turpinot braucienu gar Rīgas jūras līča Kurzemes piekrasti, stiepjas virkne zvejnieku ciemu.
Mūsu pirmā pietura — Ragaciems, kas savu vārdu ieguvis, pateicoties asajam zemes ragam, kas iestiepjas jūrā.
Lai arī teju visos ciemos iespējams nobaudīt svaigi ķertas un kūpinātas zivis, Ragaciema zivju tirgū pieejams visplašākais klāsts. Ērtā piebraukšana un laipnās pārdevējas, kas zina pastāstīt par katru recepti un zvejas vietu, jūras velšu cienītājiem padara šo tirdziņu par tādu, kuram pabraukt garām teju nav iespējams.
#2 (Ne)pieradinātā daba
Brīdi atpūtušies un iestiprinājušies ar otrajām brokastīm, dodamies Engures ezera dabas parka virzienā. Ceļš ved cauri saules staru pielijušiem priežu siliem, kurus sedz violetu viršu lauki. Garām paslīd riteņbraucēju grupas, kokā uztraucas pa vāverei.
Brīvi pieejamais dabas parks piemērots gan vienkāršām pastaigām, gan nopietnai dzīvnieku un augu pasaules pētīšanai. Pamanāmākie parka varoņi, savvaļas govis un zirgi, jau pieraduši pie ciemiņiem un nevairās no cilvēku uzmanības, bet uzlūko mūs draudzīgi un ļaujas paglāstīt.
Teritorija ir tik plaša, ka pēc vēlēšanās ļauties dabas izziņai var arī pilnīgā klusumā.
Uzzini vairāk par dabas parku "Engures ezers"
#3 Zaļā pludmale
Ragaciema zivis nobaudām piknikā Bērzciema pludmalē. Šī vieta ir labi pazīstama kaitbordistiem, bez ne mazāk interesanta arī tiem, kuri pret ūdenssportu ir vienaldzīgi.
Atšķirībā no ierastajām pludmales smiltīm vai akmeņiem, šeit zemi sedz košs zālājs. Viens solis — zaļā mauriņā, otrs — jau jūrā, gluži kā ezermalā.
Turpat darbojas arī kafejnīca ar vasaras terasi, padarot Bērzciema pludmali par gleznainu vietu rīta kafijas baudīšanai.
#4 Pilsēta ar dvēseli
Šķērsojot Abavas senleju, aiz mums paliek Kandavas vecpilsēta, Sabiles vīna kalns un Abavas rumba — visas paviesošanās vērtas vietas, taču jau pēcpusdienā esam plānojuši sasniegt nākamo galamērķi — Kuldīgu.
Šoreiz esam iekārtojušies Virkas muižā, kur kādreizējā kungu māja jau gadiem kalpo kā viesnīca.
Kuldīga, kas vienmēr ir bijusi iecienīts galamērķis, pēdējos gados ir īpaši uzplaukusi. 17.–18. gadsimta nami tiek rūpīgi restaurēti, atvērtas omulīgas kafejnīcas un smalki restorāni. Vislabāk pilsētu var apskatīt, pastaigājoties vai izbraucot ar riteni. Tā var ieskatīties senās kāpņu telpās, ziedošos pagalmos, izstaigāt muzeju un izstāžu zāles un, protams, aiziet līdz Ventas rumbai. Eiropas platākais ūdenskritums izskatās iespaidīgi jebkurā laikā.
Pēc tam, kad Kuldīgas aktīvās atpūtas centra direktora, īstena kuldīdznieka un atraktīva stāstnieka Arta Gustovska vadībā esam izmetuši loku pa kādreizējās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas ieliņām, pienācis laiks vakariņām. Tās ieturam pilsētas ilgdzīvotāja — restorāna «Pagrabiņš» velvēs, kas atrodas izcilā vietā pie paša rātslaukuma blakus Alekšupītei. Galdā tika celtas jēra ribiņas, bet desertā — biguzis, tradicionāls kurzemnieku saldēdiens no rudzu maizes, dzērvenēm un putukrējuma. Pēc Arta ieteikuma izmēģinām arī tradicionālā deserta moderno versiju — ar saldējumu. Garšo tikpat labi.
Uzzini vairāk par Kuldīgas piedāvājumu
2. diena
#1 Pils bagātības
Nieka 15 minūšu braucienā no Kuldīgas slejas Ēdoles pils sārtie mūri. Pirmoreiz uzcelts viduslaikos, daudzkārt pārbūvēts un leģendām apvīts, Kurzemes bīskapijas mantojums atkal uzņem viesus.
Kāds šo vietu atpazīs pēc filmas «Emīla nedarbi» kadriem, citam pils iekšpagalms drīzāk atgādinās skatus no ārzemju ceļojumiem.
Vēl pirms desmit gadiem stāvējusi dīkā, pils atkal ir atdzīvojusies, un tās iekštelpas piepildītas ar nama īpašnieka, kaislīga vēstures entuziasta, sarūpētām mēbelēm un mākslas darbiem. Neskaitāmas rotaļlietu, svaru, porcelāna figūriņu un pat telefona aparātu kolekcijas apskatāmas telpās no pils pagraba līdz pat tornim. Uzkāpt tornī noteikti iesakām!
#2 Pie jūras dzīve mana
Mūsu nākamajā pieturvietā, Jūrkalnē, var labi novērot, kas notiek, kad cilvēki ar mīlestību pret savu vidi sakopj apkārtni. No skatu platformas paveras jūra, nokāpjot pludmalē, atklājas milzīgais, teju 20 metrus augstais Jūrkalnes stāvraksts. Turpat netālu — ābeļdārzs un neparasta brīvdabas skatuve laivas formā. Jūrkalne vienmēr ir laba ideja, bet kultūras mīļotājiem vasarā vērts pasekot līdzi ciema notikumu kalendāram!
Ne mazāk būtiski, Jūrkalnē var arī labi paēst. Šoreiz skaisti saklāts galds mūs gaidīja "Pilsberģu krogā", kas ierīkots bijušajā muižas ēkā. Mūsu ēdienkartē — sātīga zivju zupa, koča un biguzis. Saldskābais deserts mums jau ir pazīstams, savukārt tradicionālā koča jeb ķūķis izrādās aromātisks podiņš ar grūbām, žāvētu gaļu un sīpoliem.
Uzzini vairāk par Jūrkalnes stāvkrastu
#3 Labo sajūtu osta
Pāvilostai, mūsu nākamajam Latvijas Rietumkrasta galamērķim, šķiet, piemīt kāds īpašs pievilkšanās spēks. Šeit sabrauc atpūtnieki no lielajām pilsētām, ar kemperiem ieradušies ārzemnieki. Viņi brauc ar riteņiem, SUP dēļiem, gozējas pludmalē, kaito un malko dzērienus stilīgā kafejnīcā. Viņi ir vasarā, un vasara ir viņos. Uz šī bezrūpības viļņa nonākam arī mēs.
Nelielo ostas pilsētu iemīļojuši arī arhitekti — pamīšus senajai apbūvei atklājas pa kādam iederīgas laikmetīgās arhitektūras paraugam.
Iekārtojamies viesu namā "Zvilnis". Šeit mūs jau sagaida saimnieks ar paša svaigi zvejotiem sarkanspurainiem jūras asariem un vimbām. Tālākais scenārijs ir labāks par jebkuru kulinārijas šovu. Zivis tiek veikli "iemasētas" ar sāli un dillēm un turpat arī kūpinātas. Mēs kopā ar rudo saimnieka kaķi uzmanīgi vērojam katru viņa darbību un, kad zivis ir gatavas, vēl karstas arī nobaudām. Ēdot pilnīgi noteikti vajadzēs pirkstiņus aplaizīt.
#4 Maģiskais saulriets
Nepilnu 10 minūšu braucienā no Pāvilostas meklējams Strantes – Ulmales stāvkrasts. Ne tik pazīstams kā Jūrkalnes līdzinieks, un tieši tāpēc tik īpašs.
Meditatīva vieta, kurā brauciena dalībnieki kopā un katrs atsevišķi pieredzēja vienu no skaistākajiem vasaras saulrietiem. Neparasta, spilgti rozā gaisma atblāzmojās gaišzilajā ūdenī, visapkārt — absolūts miers.
Cilvēka roku šeit tikpat kā nevar just, vien baudīt dabas varenību ar apaugušo, krasta čurkstu alu izraibināto stāvkrastu un oļiem zem kājām.
Augšā pļavā var izšūpoties milzu šūpolēs, kas izskatās kā daļa no ainavas.
Uzzini vairāk par Strantes-Ulmales stāvkrastu
3. diena
#1 Industriālā ainava
Rīta agrumā pametuši bezrūpīgo Pāvilostu, tuvojamies Liepājai. Ziemeļu forti, kas atrodas pašā Baltijas jūras krastā ir tikai neliela, bet ļoti iespaidīga daļa, kas saglabājusies no 19. un 20. gadsimtu mijā būvētā cietokšņa.
Mežonīgā, agrāk slēgtā militārā teritorija jau labu laiku pieejama brīvai apskatei, un nešaubīgi ir viens no neparastākajiem Liepājas apskates objektiem. Industriālā ainava savā varā ir pārņēmusi fotogrāfus, kuri kā pa labirintu izložņā aizgājušo laiku drupas.
Netālu arī Liepājas Ziemeļu mols, kura 1800 metri izstaigājami pilnā garumā, bet pie tā nesen atvērta pludmales kafejnīca "Rietumkrasts". Tās galvenais trumpis — iespaidīga panorāma.
Karosta, nemaz nerunājot par Liepāju kopumā, ir pelnījusi atsevišķu braucienu, lai to pilnībā apskatītu, tāpēc šoreiz šeit neuzkavējamies. Brīdi pagaidījuši, vai redzēsim Latvijā vienīgo izgriežamo metāla konstrukciju Karostas jeb Kalpaka tiltu darbībā, no Liepājas atvadāmies.
#2 Nīca, ne Nica
Kurzemē pārsteidz gan daba, gan cilvēku apbrīnojamā gaumes izjūta. Piemēram, Nīcā, atvērts restorāns un viesnīca «Nīcava», kur ieturam pusdienas. Izsmalcinātā maltīte nudien drīzāk atgādina par Francijas Nicu nevis nelielu novada centru Kurzemes dienvidrietumos. Vidusjūras piekrastes te nepavisam nepietrūkst.
#3 Flora un fauna
Pēdējā pieturvieta pirms tālā atpakaļceļa uz galvaspilsētu — Papes dabas parks. Tā ir aizsargājama teritorija, kurā meklējamas unikālas dabas ekosistēmas un skaistas ainavas. Šeit savvaļas zirgi un tauri nogana Latvijā reti sastopamās dabiskās palieņu pļavas, bet rudeņos darbojas vienīgā caurceļojošo putnu novērošanas stacija Latvijā.
Cienot dabu un tās iemītniekus, dabas parks apskatāms tikai kopā ar gidu. Tas ir lieliski, jo atsaucīgo pavadoni varam kārtīgi izvaicāt par Papē mītošo zvēru dzīvi.
Uzzini vairāk par Papes dabas parku
