Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu projekts, kurš starptautiski pazīstams ar akronīmu EDEN (European Destinations of Excellence), kā saka, audzē muskuļus un gūst arvien plašāku ievērību.
EDEN projekta pamatā ir ideja par maz zināmiem, bet saistošiem, kvalitatīviem tūrisma galamērķiem, kuri ved prom no iemītām takām, meklē svaigas idejas, un, galvenais, to attīstība ir ilgtspējīga. Proti, tāda, kas nodrošina tūrisma galamērķu harmonisku izaugsmi. Tajos saudzīgi izturas pret vidi un vēstures un kultūras mantojumu, ciena tautas tradīcijas, un vietējiem iedzīvotājiem tūristi nav vis apgrūtinājums, bet gan ieguvums – tiek veicināta darba vietu radīšana un infrastruktūras uzlabošana.
Eiropas Komisija EDEN projektu izveidoja 2006. gadā. Projekts ietver sevī konkursu, kurš dod iespēju noskaidrot Eiropas izcilākos tūrisma galamērķus. Konkurss notiek ik pēc diviem gadiem, un katru reizi tam ir sava tēma.
Nacionālo konkursu vērtēšanas komisija nosaka savas valsts konkursa uzvarētāju un 4 tā tuvākos sekotājus. Latvija EDEN projektā piedalās kopš 2007. gada.
EDEN konkursa uzvarētāji Latvijā
Iepazīsties ar Latvijas izcilākajiem tūrisma galamērķiem un dodies ceļā! Tevi gaida daudz spilgtu iespaidu un brīnumainu tikšanos.
2019. gads, konkursa tēma "Veselības un labjūtes tūrisms"
Konkursa uzvarētāji tika meklēti to tūrisma galamērķu vidū, kas veicina veselības un labjūtes tūrisma attīstību, un, kas prasmīgi izmanto, galamērķa piedāvātos produktus un pakalpojumus, lai izceltu fizisko un garīgo labsajūtu.
Par konkursa "Labākais jaunais lauku tūrisma galamērķis" ir atzīta “Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene””.
Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus
Alūksnes augstienes kalnainākajā daļā, atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus ar rāmiem ezeriem, leknām pļavām, zaļiem pauguriem un seniem mežiem. Šeit esošie dabas liegumi sniedz mieru cilvēkiem un patvērumu simtiem retu un aizsargājamu putnu, bezmugurkaulnieku un kukaiņu sugu.
Veclaicenē izveidotas vairākas dažāda garuma dabas takas, kas piemērotas pārgājieniem un riteņbraukšanai.
Nakšņošanai pieejami kempingi, dabas mājas un viesu mājas. Vairākas zemnieku saimniecības piedāvā arī bioloģiski audzētu pārtiku un lauku pirtiņas (ar iepriekšēju pieteikšanos). Par Latvijas biškopības tradīcijām var uzzināt Mišu Medus muzejā, kurā tiek kolekcionēts un atjaunots vēsturisks dravnieku aprīkojums.
Šī reģiona lielākā pilsēta ir romantiskā un zaļā Alūksne. Esot šeit, noteikti apmeklējiet šaursliežu dzelzceļa muzeju “Alūksnes Bānīša stacija”, kura interaktīvā ekspozīcija aizvedīs virtuālā braucienā ar vilcienu.
2017. gads, konkursa tēma "Kultūras tūrisms"
Konkursā uzmanības centrā bija materiālais kultūras mantojums un tā sasaiste ar mūsdienu kultūras dzīves notikumiem. Sacensība par uzvarētāja titulu bija sevišķi sīva, jo dalībnieku skaits bija rekordliels (vairāk nekā 20 tūrisma galamērķu). Interese par konkursu tomēr nebija pārsteigums, jo Latvija lepojas ar brīnumaini bagātu kultūras mantojumu un tās kultūras tūrisma piedāvājums spēj apmierināt visdažādāko kultūras tūristu pieprasījumu.
Par konkursa "Kultūras tūrisms" uzvarētāju ir atzītas Cēsis.
Cēsis, kur senatne satiekas ar nākotni
Bruģētās ielas saglabājušas savu plānojumu no viduslaikiem. Daba, vēsture, kultūra, laikmetīgais un stilīgais papildina viens otru, radot neatkārtojamu pievilcību.
Cietoksnis, no kura mūsdienās ir palikušas tikai drupas, viduslaikos bijis pats varenākais visā Livonijā. Varam ielūkoties cietokšņa pagrabā, pagalmā apskatīt seno garšaugu dārzu, izmēģināt roku dažādās bruņinieku prasmēs un pat... nobaudīt īstu viduslaiku maltīti. Kultūrvēsturiskais mantojums atklājas vispusīgi un saistoši.
Viens no nozīmīgiem Cēsu kultūras dzīves stūrakmeņiem citstarp ir Vidzemes koncertzāle. Par spilgtu pilsētas vizītkarti kļuvis Cēsu Mākslas festivāls, kas ik vasaru drosmīgi pulcina kopā dažādus mākslas veidus un žanrus.
2015. gads, konkursa tēma "Tūrisms un vietējā gastronomija"
Konkursa mērķis bija popularizēt vietējo gastronomiju, kuras nozīme tūrismā aizvien vairāk pieaug. Vērtētāju uzmanības lokā bija tādi jautājumi kā, piemēram, vai tūrisma galamērķī var nobaudīt vietējos produktus un ēdienus, vai tūristi var iepazīties ar vietējo ēdienu un dzērienu gatavošanas procesu, vai tiek rīkoti vietējai gastronomijai veltīti festivāli u.c.
Par konkursa "Tūrisms un vietējā gastronomija" uzvarētāju ir atzīta biedrība "Latgales kulinārā mantojuma centrs".
Latgales gardumi
Mēdz teikt, ka īsta latgalieša mājas neviens neatstāj ar tukšu vēderu. Ēdiens ir garšīgs, sātīgs un tāds, kāda nav nekur citur Latvijā. Guļbišnīki, kļockas, griušļi un daudzi citi latgaliešu ēdieni tiek bagātīgi celti galdā gan latgaliešiem pašiem ikdienā, gan ciemiņiem.
Grāfu Plāteru pils kompleksā Krāslavā atrodas Latgales kulinārā mantojuma centrs. Šī biedrība apvieno vairākus desmitus Latgales ēdināšanas uzņēmumu, viesu māju, atpūtas bāzu un mājražotāju, kas turpina viesmīlīgās Latgales virtuves tradīcijas un ļauj ar tām iepazīties arī tūristiem.
Vai dosimies uz populāro Aglonas Maizes muzeju vai, piemēram, nogaršosim šmakovku? Latgaliešu tradicionālajam pašdarinātajam degvīnam ir veltīts nevis viens, bet pat vairāki muzeji.
2013. gads, konkursa tēma "Pieejams tūrisms"
Vārdu salikums "pieejams tūrisms" skan svešādi, bet atklāj nozīmīgu tūrisma aspektu. To, vai tūrisma galamērķī gaida arī māmiņas ar mazuli ratiņos, sirmgalvjus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
Konkurss tūrisma galamērķiem radīja ne tikai interesi piedalīties, bet daudziem bija arī stimuls uzdot sev svarīgus jautājumus. Vai esam gādājuši par visiem cilvēkiem, kas vēlētos pie mums atbraukt? Ko mēs varētu darīt, lai patiešām ikviens pie mums justos gaidīts?
Par konkursa "Pieejams tūrisms" uzvarētāju ir atzīta Liepāja.
Liepāja ikvienam
Pašā dzintara jūras krastā, vēju appūsta, saulaina, neatkārtojami pievilcīga – par Kurzemes skaistuli Liepāju ar prieku un lepnumu var stāstīt daudz. Ļoti nozīmīgi ir arī tas, ka Liepāja ir pilsēta ikvienam. Gājēju ielas ir ar iestrādātām vadlīnijām, un, ja kāds ratiņkrēslā, piemēram, vēlas iepazīt muzikālo Liepāju maršrutā "Kā pa notīm", viņam par ērtu un drošu pārvietošanos nav jāraizējas.
Pilsētā izvietoti taktilie apskates modeļi un taktilās kartes, kas palīdz izprast pilsētas centra izkārtojumu un izstaigāt burvīgo piejūras teritoriju.
Peldsezonas laikā darbojas Pludmales pieejamības komplekss, kas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem piedāvā ūdens baudīšanai piemērotus ratiņkrēslus. Cilvēkiem ar redzes traucējumiem par drošu peldēšanos gādā speciālas bojas.
2011. gads, konkursa tēma "Industriālais un militārais mantojums"
Konkursā piedalījās tūrisma galamērķi, kas mantojumā no vēstures saņēmuši kādreizējos ražošanas uzņēmumus un militārās būves. Nereti tās ir nozīmīgas vērtības, kas, laikiem mainoties, tikušas pamestas likteņa varā. Tūristi, interesēdamies par šīm vietām, palīdz tām iegūt otro elpu.
Par konkursa "Industriālais un militārais mantojums" uzvarētāju ir atzīts Līgatnes papīrfabrikas ciemats.
Līgatne ar papīra ražošanas tradīcijām
Pat tad, ja Līgatnei nebūtu vērtīga industriālā mantojuma, šī būtu brīnumaina vieta, kurp doties tūristiem. Līgatne atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā ar smilšakmens atsegumiem un neskaitāmām alām, ko čaklie vidzemnieki izmantojuši dienišķām vajadzībām.
Taču Līgatne lepojas arī ar vēsturisko Līgatnes papīrfabriku, kuru 1815. gadā uzbūvēja divi uzņēmīgi vīri. 19. gs. vidū tā bija galvenā kvalitatīva rakstāmpapīra ražotāja visā cariskajā Krievijā. Pašreiz senā papīrfabrika savus atmiņu stāstus uztic tikai tūristiem, bet veiksmīgu apstākļu ietekmē Līgatnē papīru varētu ražot arī tagad.
Līgatnē ir interesanti apmeklēt arī fabrikas ciematu ar autentiski atjaunoto 19. gs. beigu papīrfabrikas strādnieku dzīvokli. Līgatniešu sociālais nodrošinājums bijis viens no augstākajiem Eiropā.
2010. gads, konkursa tēma "Ūdenstūrisms"
Konkursa mērķis bija noskaidrot un popularizēt tūrisma galamērķus, kas pārdomāti izmanto savus ūdens resursus. Vai attieksme pret tiem ir saudzējoša? Vai, piemēram, tiek mēģināts tūristu plūsmu sadalīt vienmērīgāk starp populārākajām un mazāk iecienītajām tūristu apmeklējumu vietām?
Par konkursa "Ūdenstūrisms" uzvarētāju ir atzīta Jūrmala.
Jūrmala saules un ūdens baudītājiem
Lai nu kur, bet populārajā kūrortpilsētā Jūrmalā ūdeņu netrūkst. Pilsētas dienvidu mala 30 km garumā robežojas ar ūdeņiem bagātās Lielupes krastiem, bet pilsētas ziemeļu mala - ar Rīgas jūras līci 26 km garumā. Jūrmalas teritorijas rietumu galā atrodas ezeri, purvi un mitrāju meži, kur koncentrēti Jūrmalas dziednieciskie resursi.
Līdz pat 19. gs. 30. gadiem, kad strauji attīstījās Rīgas Jūrmalas peldvietas, zvejniecība bija jūrmalnieku galvenā nodarbošanās. Situācija krasi mainījās pēc dzelzceļa līnijas Rīga – Tukums izbūves 1877. g. Atpūtnieku "maisam" gals ir vaļā, jo kūrorta pievilcībai nav iespējams pretoties.
Liedagu veido smalkas, baltas kvarca smiltis. Fitoncīdiem bagātais priežu un jonizētais jūras gaiss labvēlīgi ietekmē gan miesu, gan garu. Jūrmala viesmīlīgi uzņem ciemiņus augu gadu, jo tā ir lieliska vieta, kur veselības iestādēs un dažādos spa pieejamas vērtīgas ūdens procedūras.
2009. gads, konkursa tēma "Dabas tūrisms"
Konkurss bija veltīts aizsargājamajām dabas teritorijām, par mērauklu ņemot to, cik prasmīgi tūrisma galamērķiem izdodas ar tām sadzīvot. No vienas puses, aizsargājamās dabas teritorijas tūrisma galamērķos un to tuvumā ir liels ieguvums, kas var veicināt tūrisma attīstību. No otras puses, tūrisma galamērķiem ir jāpatur prātā, ka aizsargājamās dabas teritorijas ir patiešām jāaizsargā.
Par konkursa "Dabas tūrisms" uzvarētāju ir atzīts Tērvetes dabas parks.
Tērvetes dabas parks
Vienu no Latvijas populārākajiem un ģimenēm draudzīgākajiem tūrisma galamērķiem - Tērvetes dabas parku izveidojusi valsts a/s "Latvijas meži". Plašajā parkā mazos apmeklētājus visvairāk saista Pasaku pasaule. Parkā sastapsim gan koka skulptūrās atveidotus, gan "dzīvus" pasaku varoņus. Parkā var vizināties ar Pasaku bānīti, uzkāpt skatu tornī un izmēģināt veiklību Gaisa takās.
Tērvetes novads, pa kuru plūst Tērvetes, Svētes, Auces un citas rāmās Zemgales upes, ir sevišķi krāšņs. Tieši tur aug visvecākās un visgarākās priedes Latvijā.
Tērvetes pilskalns ir viens no diženākajiem seno baltu zemēs. Senatnē šajā vietā bija varens zemgaļu centrs, kas Latvijas teritorijā visilgāk – līdz pat 13. gs. – cīnījās par savu neatkarību.
2008. gads, konkursa tēma "Nemateriālā mantojuma izmantošana tūrismā"
Tūrisma galamērķi sacentās nevis ar materiālām vērtībām (pieminekļiem vai kādām celtnēm), bet gan ar savu nemateriālo bagātību. Tieši tā ļauj tuvāk iepazīt galamērķī dzīvojošos cilvēkus un veidot ar viņiem saistošas attiecības. Kulinārijas tradīcijas, amatniecības prasmes, vietējā māksla un lauku dzīve – tam visam ir milzīga vērtība mūsdienu tūristu acīs.
Par konkursa "Nemateriālā mantojuma izmantošana tūrismā" uzvarētāju ir atzīti Latgales podnieki.
Latgales podnieki
Podnieku darinājumi ir spilgta Latgales vizītkarte. Praktiskas lietas (podus ēdiena gatavošanai un glabāšanai, bļodas un krūzes) Latgalē darina jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Dekoratīvā keramika (svečturis, māla svilpe dzīvnieka vai putna, vai mītiskas būtnes veidā u. c.) sāka veidoties 20. gs. 30. gados.
Podniecības amats tiek mantots no paaudzes paaudzē, tāpēc līdz pat mūsdienām var runāt par podnieku dzimtām teju vai visā Latgalē - Ludzā, Rēzeknē, Krāslavā, Preiļos, Daugavpilī un Balvos.
Ceļš no māla pikas līdz apdedzinātam podam ir aizraujošs. Par to var pārliecināties, apmeklējot podnieku darbnīcas un cepļu atvēršanu. Ik aprīli tiek rīkotas Podnieku dienas, kas skaistajā Zilo ezeru zemē Latgalē kļūst par svētkiem gan pašiem meistariem, gan apmeklētājiem.
2007. gads, konkursa tēma "Labākais jaunais lauku tūrisma galamērķis"
Šis bija pirmais EDEN konkurss. Konkursa uzvarētāji tika meklēti to tūrisma galamērķu vidū, kas veicina lauku tūrisma attīstību, prasmīgi izmanto galamērķa mantojumu, piedāvā jaunus tūrisma produktus un cenšas piesaistīt apmeklētājus dažādos gadalaikos.
Par konkursa "Labākais jaunais lauku tūrisma galamērķis" ir atzīta Kuldīgas pilsēta Ventas senlejā.
Kuldīgas pilsēta Ventas senlejā
Kurzemes pērle Kuldīga ir viena no tūristu visiemīļotākajām pilsētām Latvijā. Vispirms skatienam paveras iespaidīgā Ventas rumba - Eiropas platākais ūdenskritums, par kuru stāsta daudz leģendu. Tad dodamies pāri 19. gs. celtajam ķieģeļu velvju tiltam, kas ir viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā.
Kuldīga pilsētas vārdu ieguva 1242. gadā. Vecpilsētas senākās ēkas ir datētas ar 16. un 17. gs. Kuldīgā dzimis leģendārais Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers. Bagātais kultūrvēstures mantojums ir neatņemama pilsētas daļa.
Romantiskā Alekšupīte, tecēdama starp pilsētas namiem, rada asociācijas ar Venēciju. Kuldīgā bieži uzņem filmas. Kuldīga ir tūristiem atvērta pilsēta, kur mazā teritorijā atradīsim vairāk kafejnīcu un restorānu nekā jebkurā citā Latvijas mazpilsētā.
