Latvijas amatniecība – radošas tradīcijas un kultūras vērtības
Ja plānots ceļojums pa Latviju un ir vēlme baudīt kultūras vērtības, noteikti aicinām iepazīties tuvāk ar vietējās amatniecības tradīcijām. Apmeklējot amatnieku darbnīcas un meistarklases, etnogrāfiskos muzejus, pasākumus gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās, būs iespēja iepazīties ar Latvijas amatniecības tradīcijām, vērot amatnieku meistarklases un pašiem piedalīties radīšanas procesā.
Tautas lietišķai mākslai ir bagātīgas un senas tradīcijas, kas atspoguļo tautas kultūru, dzīvesveidu, kā arī laikmetīgās estētiskās vērtības. Latvijas amatniecības procesi ir ļoti dažādi, un atkarīgi no tā, kāda bija vēsturiskā pielietojuma nepieciešamība attiecīgajā reģionā un laika posmā. Mūsdienās tautas lietišķo mākslu pārstāv septiņu veidu meistari: tekstilmākslinieki, rotkaļi, pinēji, keramiķi, kokgriezēji, ādas apdares meistari, metālkalēji, daiļamatnieki.
Latvijas amatniecības vēsture
Latvijas amatniecības tradīcijas ir daļa no Latvijas kultūras mantojuma, kas veidojās gadsimtiem ilgi, kad amatnieki izgatavoja ikdienā nepieciešamus priekšmetus, kā arī rotājumus, kam bija ne tikai funkcionāla, bet estētiska vērtība. Latvijas amatniecības pamatu veidojuši materiāli, kas bija pieejami dabā – koks, metāls, lins, māls un āda.
Notikumi etnogrāfiskajos un brīvdabas muzejos
Latvijas etnogrāfiskie muzeji ir lieliska iespēja iepazīties ar Latvijas kultūras un vēstures mantojumu. Tie ne tikai parāda tradicionālo dzīvesveidu, bet arī piedāvā unikālu iespēju redzēt un piedalīties dažādās tradicionālajās amatniecības darbībās. Etnogrāfiskie muzeji ir vietas, kur var piedalīties pasākumos un tirdziņos, kas saistīti ar amatniecību un tradicionālajiem latviešu amatiem. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs piedāvā plašu ekspozīciju par tradicionālo latviešu amatniecību. Muzeja regulāri organizētajos gadatirgos piedalās arī amatnieki, un piedāvā iegādāties savus izstrādājumus, kā arī tiek rīko darbnīcas, kur apmeklētāji var piedalīties tradicionālo amatu apguvē. Līdzīgas darbnīcas piedāvā zvejnieku sēta “Vītolnieki” un Jūrmalas brīvdabas muzejs. Latgales Kultūrvēstures muzejs Rēzeknē ir viens no svarīgākajiem Latgales reģiona kultūras un vēstures mantojuma glabātājiem. Muzejs piedāvā plašu ekspozīciju – vairāk kā 70 000 lielo krājumu ar kultūrvēsturisku, māksliniecisku, memoriālu un zinātnisku vērtību. Tāpat te var iepazīties lielāko Latgales keramikas pastāvīgo ekspozīciju Latvijā un pasaulē, kolorītām izstādēm un radošajām darbnīcām.
Amatniecības darbnīcas senatnīgajās pilīs
Vēsturiskajās pilīs var iepazīties ar novada amatniecības tradīcijām un vēsturiskajām rokdarbu tehnikām. Šeit var uzzināt par tradicionālo keramiķu, audēju, koka izstrādājumu meistaru un citu amatnieku darbiem. Viena no šādām vietām ir Siguldas pils kvartāls, kas atrodas blakus gleznainajai Gaujas senlejai un ir tikai stundas attālumā no Rīgas. Rekonstruētajā staļļa ēkā ikviens interesents aicināts apmeklēt rotkaļu, tekstila, ādas un tradicionālo Siguldas spieķu darbnīcas, izstāžu galeriju, kurā būs skatāmas oriģinālas amatniecības un mākslas izstādes, kā arī citus amatniecības pasākumus. Cēsu pils viesi vasaras sezonā var ne tikai apskatīt pilsdrupas, bet arī apmeklēt amatnieku darbnīcas, kur var sastapt autentiskos viduslaiku tērpos ģērbtus gadsimtiem senu amatu meistarus. Arī Jaunpils pils piedāvā interesantas aktivitātes – filcēšanu, podu darināšanu, aušanu un vērpšanu. Vērts apmeklēt arī Tērvetes koka pili, kur ik gadu notiek Zemgaļu svētki ar plašu darbnīcu piedāvājumu un seno bruņinieku cīņām.
Amatniecības un radošās meistarklases
Lai klātienē iepazītu Latvijas amatniecības procesus, var klātienē apmeklēt Amatniecības un radošās meistarklases. Tiem, kuri vēlas iesaistīties daudzās un dažādās aktivitātēs, Dzīvesziņas un arodu sēta būs īstā vieta. Sēta atrodas Jelgavas Vecpilsētā un ir radīta ar mērķi popularizēt senlatviešu amatu prasmes – keramika, aušana un maizes cepšana. Ventspils amatu mājā iekārtotas un darbojas foto, audēju un podnieka darbnīcas, kā arī suvenīru salons. Amatu mājā regulāri notiek mākslas un amatniecības tēmām veltītas izstādes un pilsētas kultūras dzīvi bagātinoši pasākumi. Dobeles amatu mājā var aust, adīt, tamborēt, pīt, velt vilnu, darināt rotas, izšūt, vērpt, šķeterēt un darināt no māla. Līdzīgas nodarbes var izmēģināt Alsungas amatu mājā, Ludzas amatnieku centrā un tradicionālās kultūras iniciatīvu centrā “KasTe”. Līvānu Stikla un amatniecības centrs iepazīstina ar Līvānu stikla fabrikas vēsturi, izskaidro stikla trauku ražošanas tehnoloģiju un sniedz iespēju aplūkot vairākus tūkstošus fabrikā tapušu stikla izstrādājumu. Tā ir vienīgā atvērtā stikla pūšanas darbnīca Latvijā. Šajā darbnīcā strādā divi stikla pūtēji un apmeklētājiem ir iespēja vērot klātienē kā no karstas stikla masas tiek izveidots kāds neatkārtojams stikla izstrādājums, jo darba procesā netiek izmantotas formas. Piebalgas porcelāna fabrika Cēsu pusē ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā. Tā glabā ne vien traukus, kas ir ieguvuši atzinību pasaulē, bet arī zināšanas par to, kā apieties ar vienu no trauslākajiem materiāliem ‒ porcelānu. “Baltu rotas” ir uzņēmums, kas gatavo gan precīzas seno rotu kopijas, gan iekļauj senās zīmes un simbolus moderna dizaina rotās. Turklāt “Baltu rotu” darbnīcā ir iespējams pašiem apgūt daļu senā rotkaļu amata prasmju un izveidot pašiem savu Nameja gredzenu.
Amatnieku tirdziņš – vieta, kur satikt īstus meistarus
Viens no interesantākajiem un iedvesmojošākajiem veidiem, kā izprast tieši to, ko rada latviešu amatnieki un dizaineri, ir dažādu tirdziņu apmeklēšana, kur amatnieki un mākslinieki no visas Latvijas demonstrē un tirgo savus meistardabus. Te ir iespēja novērot tradicionālo tehniku izmantošanu un izzināt ražošanas procesus. Ikgadēji un ļoti īpaši notikumi Doma laukumā ir Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš un Zāļu tirgus jūnijā par godu Vasaras saulgriežiem. Tā ir īstā vieta, kur notvert svētku sajūtu un izvēlēties īpašas dāvanas saviem tuvākajiem. Tā ir vieta, kur izbaudīt vietējās amatnieku tradīcijas. Kalnciema kvartāla tirgus ir vairāk nekā tirgus ‒ tā ir tradīcija. Zemnieku un amatnieku tirgus Āgenskalnā norisinās katru sestdienu un pulcē visu veidu tirgotājus no mājražotājiem un zemniekiem līdz dizaineriem. Kalnciema ielā tiek atzīmētas gan tradicionālās latviešu saulgriežu svinības, gan radīti jauni svētki: teju katru sestdienu tirgus ir veltīts kādai īpašai tēmai, kam tiek pielāgots arī tirdziņa daudzveidīgais preču klāsts. Rīgas dizaina tirgū ir iespējams satikt dizainerus un zīmolus no visas Baltijas. Atkarībā no sezonas šie tirdziņi mēdz būt arī tematiski, piemēram, ziemā piedāvājot iegādāties dāvanas vai vasarā ‒ spožākos tērpus festivāliem. Rīgas Dizaina tirgus ir izaudzis un nu jau dodas arī ārpus galvaspilsētas robežām.
Dizaina veikaliņi
Amatnieku un dizaina veikaliņos ir iespējams iegādāties dažādus unikālus amatnieku darījumus: Latvijas dizaina un dzīves stila koncepta veikalu “RIIJA” piedāvā sākot no lina gultas veļas un apģērba līdz skaistumkopšanas līdzekļiem, mēbelēm, interjera priekšmetiem un gaismekļiem. Veikals “M50” piedāvā vairāk nekā simts Latvijas dizaineru un mākslinieku apģērbus, rotas, dizaina priekšmetus, keramiku, grāmatas un interesantas dāvanas. Galerijā “ETMO” ir pieejamas dabiskas lina un siltas vilnas šalles, apģērbi un mājas tekstilizstrādājumi, kas ir austi ar autentiskām koka stellēm, vilnas filca dizaina piederumi, stikls, porcelāns un māls. Veikalā “Senā klēts ir iespējams apskatīt vairāk nekā septiņdesmit tautastērpu komplektus no dažādiem Latvijas novadiem. Tāpat ir iespējams iegādāties rotas, segas, villaines, šalles, adījumus, lina izstrādājumus, keramiku, koka karotes, dekorus un daudz cita etnogrāfiskā mantojuma. Konceptveikals “Svinam” ir īpaša vieta pašā VEF kvartāla sirdī, kur saimnieko dekoratore Baiba Prindule-Rence. Veikalā var iegādāties dažādas rūpīgi atlasītas dizaina preces, kā arī pats konceptveikala apmeklējums ir īsts piedzīvojums un vizuāla bauda ikvienam estētam. Tautisku apģērbu var iegādāties salonveikalā “Rakstā”, bet individuālu tautastērpu var pasūtīt pie kustības “Katram savu tautastērpu” labākajiem sava aroda meistariem. Savukārt tautiskas rotas un aksesuārus veikalos “Mūsmāja” un “Rotu upe”. Brīnišķīgus etnogrāfiskus traukus var iegādāties “Raunas ceplī”, kur piedāvā arī ekskursijas un radošās darbnīcas.
Dziesmu un deju svētki – etnogrāfijas saldēdiens
Dziesmu un deju svētki ir tradicionāls pasākums, kas notiek Rīgā reizi piecos gados, tajos parasti piedalās vairāk nekā 30 000 dalībnieku. Svētku laikā visa pilsēta kļūst par valsts etnogrāfisko centru. Veselu nedēļu galvaspilsētā tikai etnogrāfiskajos tērpos notiek koncerti, deju uzvedumi un centrālais notikums – svētku gājiens. Līdzās svētku dominējošajam aspektam – daudzbalsīgai dziedāšanai un kolektīvai dejošanai viena solī, svētku saturs paplašinājies, iekļaujot arī citus tautas mākslas žanrus kā instrumentālo mūziku, pūtēju orķestru un kokļu mūziku, amatierteātru kustību, lietišķo mākslu, tautas tērpu parādi un citus. Nozīmīgi, ka svētku laikā var redzēt un iepazīties ne tikai ar Latvijas vēsturisko novadu tradicionālajiem tautas tērpiem, bet arī apmeklēt amatniecības tirdziņus amatniecības darbnīcas un izstādes, kas ir neatņemama šī pasākuma sastāvdaļa.
