Latvijā ir četri nacionālie parki:
Gaujas nacionālajā parkā atklāsies daudzveidīga augu un dzīvnieku pasaule, pārsteidzoši ieži, noslēpumainas alas, dzīvīgi strauti, līkumotā Gauja un senas pilis un muižas. Šajā parkā, kas ir vairāk nekā 90 tūkstošu hektāru plašs, tu ik mirkli būsi autentiskas dabas pasaules ieskauts.
Ķemeru nacionālais parks – tā ir ļoti daudzveidīga 38 165 ha plaša teritorija. Cilvēka darbība šo teritoriju ir skārusi salīdzinoši maz, galvenokārt tikai piekrastes zvejnieku ciemos un lauksaimniecības zemēs Slampes pusē, tāpēc parks ir mājvieta daudzām retām, gan Latvijā, gan Eiropā aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.
Rāznas nacionālais parks ir jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem, kas izveidots 2007.gadā 59 615 ha lielā teritorijā, lai saglabātu Rāznas ezera apkārtnes dabas, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības. Skatoties no putna lidojuma, Rāznas nacionālā parka ainava ir neatkārtojama pauguru un ezeru kompozīcija. Mežiem, pļavām, zeltainiem labības tīrumiem klāti pakalni, un tiem pa vidu – lielāku un mazāku ezeru spoguļi, starp kuriem atrodas arī Rāznas ezers.
Šī parka aizsākumi meklējami jau 1923.gadā, kad Šlīteres Zilo kalnu pakājē tika izdalīts dabas piemineklis 1100 ha platībā. Dabas daudzveidības ziņā Slīteres nacionālais parks ir viena no bagātākajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē un to pamatoti var dēvē par Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju "brīvdabas muzeju". Šo ģeoloģisko notikumu mūsdienu "dzīvi" liecinieki ir Šlīteres Zilie kalni — stāvā, līdz 20–30 metrus augstā Baltijas ledus ezera senkrasta kāple (Baltijas jūras stadija pirms 10 000 gadu), Stiebru kalni — Ancilus ezera senkrasts (pirms 8–9 tūkstošiem gadu), bet Eiropā pēc platības lielākā — kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) ainava ir Litorīnas jūras laika veidojums (pirms 4–7 tūkstošiem gadu).
Nacionālajos parkos tiek aizsargātas unikālas dabas vērtības, piemēram, lielākā grota Baltijā – Gūtmaņa ala.
Izstaigājot dabas takas, dodoties velobraucienos vai laivojot, iespējams izbaudīt cilvēka maz skartas mežu ainavas. Parkos iespējams redzēt visas Latvijas koku sugas, sākot no dažādiem lapkokiem līdz skujkokiem - eglēm un priedēm.
Lai gan patīkamāka parku izstaigāšana ir vasarā, vēlā pavasarī un agrā rudenī, īpaši maģiska ir ziemas ainavu baudīšana tajos.
