Gaujas Nacionālais parks ir lielākais un vecākais nacionālais parks Latvijā. Tam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, reljefa formu dažādība, avoti, smilšakmens atsegumi, gleznainas ainavas un savdabīgi dabas un kultūrvēstures pieminekļi.
Gaujas Nacionālais parks izveidots 1973. gadā. Tas vairāk nekā 90 tūkstošu hektāru platībā aizsargā Gaujas senielejas krāšņāko posmu no Valmieras līdz Murjāņiem.
Lai visā pilnībā izbaudītu parka burvību, ar vienu dienu nepietiks!
Atsegumi, klintis un alas
Viens no parka lielākajiem lepnumiem ir krāšņie smilšakmens atsegumi, ieži, klintis un alas. Sārtie, zeltainie un pelēkie smilšakmens ieži veidojušies pirms 350–370 miljoniem gadu.
Šeit atrodas pēc tilpuma lielākā ala Baltijā – Gūtmaņala, garākā ir Kalējala, neparastākā – Lielā Ellīte un viena no populārākajām – Siguldas Velnala.
Gaujas krastu grezno Ērgļu klintis, Ķūķu klintis, Līču–Laņgu klintis un Sietiņiezis. Amatas krastos atrodas vieni no ievērojamākiem nacionālā parka smilšakmens un dolomīta nogulumiežiem – Zvārtes iezis, Dzilnas iezis, Ķaubju iezis, Ainavu krauja. Lejaslīgatnē Līgatnes upes krastos var aplūkot sarkanās smilšakmens klintis Lustūzi un Ānfabrikas klintis.
Kultūrvēsturiskie pieminekļi
Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.
Gaujas krastā šeit slējušies vairāki seni pilskalni, viduslaiku pilis un trīs pilsētas – Straupe, Sigulda un Cēsis.
- Turaidas muzejrezervātā, apmeklējot Turaidas mūra pili, muižu, baznīcu un Dainu kalnu, var uzzināt par apkārtnes notikumiem, sākot ar 11. gadsimtu. No Turaidas pils torņa var vērot vienu no skaistākajiem un varenākajiem Gaujas senielejas skatiem.
- Āraišu ezerpilī var apskatīt 9. gadsimta seno latgaļu dzīvesvietas rekonstrukciju Āraišu ezera saliņā.
- Ungurmuiža vēsta par baronu laikiem un ir unikāls 18. gadsimta koka arhitektūras ansamblis, kura centrā paceļas vienīgā līdz mūsu dienām saglabājusies baroka laikmeta koka kungu māja Latvijā.
- Līgatnes papīrfabrikas ciemats ir unikāls 20. gadsimta sākumā celts strādnieku ciemats, kur papīrfabrikas vadība savulaik darījusi visu, lai saviem darbiniekiem radītu labvēlīgus dzīves apstākļus.
- Cēsu vecpilsētas šarms ir neatkārtojams. Senās nodarbes un spēles Cēsu viduslaiku pilī un Jaunajā pilī palīdz iztēloties viduslaikus.
- Sigulda apvieno seno ar mūsdienīgo, un katrs šeit var atrast piemērotu atpūtu.
Ģimenei draudzīga atpūtas vieta
- Vienkoču parks ir lieliska vieta atpūtai un iedvesmai, iepazīstoties ar dažādiem vienkoča izstrādājumiem vai piedaloties meistardarbnīcās.
- Līgatnes dabas takās var vērot Latvijas dabai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus.
- Brauciens ar Siguldas vagoniņu no Siguldas uz Krimuldu būs neaizmirstams piedzīvojums ikvienam.
Aktīvā atpūta
Piedzīvojumi
Ja patīk piedzīvojumi ar adrenalīnu, tad Gaujas Nacionālajā parkā var izmēģināt unikālas atrakcijas.
- Siguldas pusē atrodas vertikālais vēja tunelis "Aerodium", kur ikviens var izbaudīt brīvo lidojumu.
- Asas izjūtas sola Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, kas piedāvā nobraukt pa trasi gan ziemā, gan vasarā. Šajā trasē trenējušies vairāki olimpiskie medaļnieki!
- Lēciens ar gumiju no gaisa trošu ceļa vagoniņa. Lēciena augstums virs Gaujas ir 43 m.
- Izveicību var izmēģināt piedzīvojumu parkos Mežakaķis Siguldā vai Supervāvere Ozolkalnā!
Pārgājieni
Rudeņos, kad koku lapas iekrāsojas zeltainas un sarkanas, visi dodas baudīt Zelta rudeni uz Siguldu, taču Gaujas Nacionālā parka plašais taku tīkls piedāvā maršrutus arī citur. Starp tām ir jāmin Sietiņieža dabas taka (1,5 km), Cīrulīšu dabas takas (līdz 6 km), Ieriķupītes dabas taka, Cecīļu dabas taka (1,3 km), Līgatnes dabas takas, Kubeseles taka.
Īpaši skaisti ir pavasarī, kad ievu ziedēšanas laikā Gaujas senieleja kļūs gluži vai balta.
- Ainaviskā Amatas ģeoloģijas taka, kas skatam paver daudzus iežus ~ 17 km garumā ved no Melturiem līdz Veclauču tiltam. Maršrutu var veikt pa posmiem: Melturi–Kārļi – 3,5 km, Kārļi– Zvārtes iezis – 9,5 km, Zvārtes iezis–Veclauču tilts – 3,5 km.
- Piecu dienu garā pārgājienā var doties pa takām gar Gauju. Sākt var Murjāņos pie Rāmkalniem un beigt Valmierā, dalot pārgājienu posmos: Rāmkalni–Sigulda (~ 20 km), Sigulda–Līgtane (~ 30 km), Līgatne–Cēsis (~ 28 km), Cēsis–Sietiņiezis (~25 km), Sietiņiezis–Valmiera (~ 20 km).
- Ja nebaida gari un stāvi kāpieni pa koka kāpnēm, no Paradīzes kalna var doties pārgājienā gar Vējupītes krastiem un apskatīt Kraukļu aizu, Kraukļu alu, Satezeles pilskalnu un Pētera alu.
- Lieliska pastaiga būs pa Cīrulīšu dabas takām Ozolkalna apkārtnē, pie Cēsīm apskatot bijušo Cīrulīšu kamaniņu trasi, Līgavas (Sarkano) alu, Cīrulīšu klintis un Gaujas senielejas krastus “Ozolkalna” un “Žagarkalna” slēpošanas trašu tuvumā.
Laivošana
Gaujas senielejas atsegumus vislabāk var skatīt, braucot ar laivu. Latvijā vislabāk laivu braucienā doties no maija līdz oktobrim, taču pieredzējušie apgalvo, ka ar laivu var braukt arī aukstākā laikā, galvenais, lai upe nav aizsalusi.
Gauja sezonā droši ir laivojama no Valmieras līdz ietekai jūrā (~ 85 km, 3 dienas), tomēr iecienītāki ir vienas dienas maršruti no Līgatnes līdz Siguldai (~ 25 km) vai no Cēsīm līdz Siguldai (~ 45 km). Upes abos krastos ir izveidotas vairākas laivotāju pieturvietas, kurās ērti novietot laivu, lai pārlaistu nakti un ceļojumu turpinātu nākamajā dienā.
Drosmīgajiem un lietpratējiem pavasara palos interesantas būs Līgatne un Amata.
Velobraukšana
Velomaršruti nacionālajā parkā vairāk būs piemēroti sportiskiem braucējiem, kur dažbrīd noderēs iemaņas braukšanā pa mazām taciņām un smilšainiem meža celiņiem. No maija līdz septembrim ir vislabākais laiks doties izbraucienā ar divriteni.
Iecienītākie maršruti: maršruti Siguldā, Rāmkalnu velomaršruti, tā sauktais Ežu velomaršruts no Cēsīm līdz Valmierai un Apaļkalna velomaršruti Pārgaujas novadā.
