Skatuves māksla lielā mērā ir katras valsts kultūras atspoguļojums. Uz skatuves satiekas talanti, māksla, mūzika, režija, scenogrāfija, tērpu dizains un viss, kas norit aizskatuvē un ir nepieciešams izrādes tapšanā. Skatuves māksla parāda gan mākslinieku skatījumu uz tradicionālo un laikmetīgo, gan arī satiekas ar skatītāja gaidām.
Latvijā ir dziļas saknes mīlestībai pret skatuves mākslu: lai kādiem laikiem latvieši nebūtu gājuši cauri, viņus ir vienojusi dziesma, teātris vai opera. Ar labāko no tradīcijām un modernāko no mūsdienu žanra jaunumiem var iepazīties Latvijas teātros un operā.
Bet uz kuru doties? Turpinājumā esam apkopojuši informāciju par lielākajiem teātriem un operu Latvijā: iepazīstieties un izvēlieties sev atbilstošāko.
Latvijas Nacionālais teātris ir viens no vadošajiem profesionālajiem repertuāra teātriem Latvijā. Tas ir mūsdienīgs teātris, kas lepojas ar savām tradīcijām un 100 gadu ilgo vēsturi. Par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem teātris uzskata latviešu dramaturģijas popularizēšanu, tādēļ katru sezonu repertuārā iekļauj latviešu autoru darbu jauniestudējumus. Turklāt teātrim ir liela vēsturiska nozīme, kas sakņojas vēl dziļāk nekā skatuves mākslā, ‒ eklektikas stila celtne ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis, šajā ēkā 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts.
Latvijai raksturīgs, bet nedaudz citādāks ir Dailes teātris, kura stilistika vienmēr ir bijusi atšķirīga no tā sauktās naturālpsiholoģiskās ievirzes teātru stilistikas. Dailes teātrī mākslas realitāte vienmēr ir bijusi svarīgāka nekā dzīves realitāte. Tas ir teātris ar visspožāko režijas teātra vēsturi Latvijas kultūrā, kura stilu vairāk nekā četrdesmit gadus veidoja tā dibinātājs aktieris un režisors Eduards Smiļģis.
Teātra repertuārā jau kopš pirmsākumiem ir bijusi gan pasaules lielā dramaturģija ‒ Šekspīra, Šillera, Ibsena, Raiņa darbi ‒, gan sava laika talantīgāko autoru lugu uzvedumi. Turklāt tas ir teātris, kuram vienmēr īpaši tuvi ir bijuši muzikālie uzvedumi, tie vienmēr ir repertuārā. Pašlaik Dailes teātris ir lielākais profesionālais repertuārteātris Latvijā ar trim skatuvēm. Kamerzāle un Mazā zāle tiek atvēlēta tuvplānu pieprasošiem psiholoģiskas ievirzes darbiem, eksperimentāla rakstura iestudējumiem un meklējumiem teātra estētikā, bet Lielā zāle ar 1000 vietām ‒ visplašākā diapazona izrādēm visdažādākajām gaumēm, piesaistot plašu skatītāju auditoriju: drāmām, komēdijām, traģēdijām, muzikālajiem uzvedumiem, bērnu izrādēm un koncertiem. Katru gadu teātris publikai piedāvā 15‒18 jauniestudējumus.
Tiem, kuri vēlas jauninājumus skatuves mākslā un pasaulīgu skatījumu, noteikti ir jāapmeklē kāda no Jaunā Rīgas teātra izrādēm. Tas ir profesionāls repertuārteātris, kas saviem skatītājiem piedāvā gudru, atraktīvu un neparastu repertuāru, – mūsdienīgu skatījumu uz klasiku, latviešu oriģināldramaturģiju un ārzemju autoru darbiem.
Teātris savā saziņā uzsver: “Kvantitātes, stresa un informācijas laikmetā vēlamies apliecināt humānismu, vitalitāti un emocijas, meklēt atpakaļceļu uz harmoniju un vienkāršību.” Un tieši to ir iespējams izbaudīt ikvienā no JRT izrādēm. Tas ir teātris, kas īpašu izmanību pievērš arī dažādiem digitāliem risinājumiem, piemēram, JRT ir radījuši paši savu seriālu “Aģentūra”, izrādes ir arī iespējams skatīties ne tikai teātrī uz vietas, bet savās mājās. Iegādājoties izrādes ierakstu, pircējs e-pastā saņem saiti uz izrādes ierakstu un pieejas kodu. Izrādes ierakstu ir iespējams skatīties trīs dienas jebkurā laikā.
Eksperimentālāku teātra pieredzi ir iespējams gūt Ģertrūdes ielas teātrī, kas ir kļuvis par vienu no spēcīgākajiem neatkarīgajiem teātriem Latvijā, rosinot pārmaiņas kopējā teātra sistēmā. Tas ir teātris, kas izrāda gan jaunu, gan atzītu teātra režisoru un laikmetīgās dejas horeogrāfu iestudējumus un pozicionē sevi kā atvērtu radošo platformu dažādu eksperimentālu māksliniecisko ieceru īstenošanai. Šobrīd ĢIT sezonā producē 4‒6 jauniestudējumus un nodrošina regulāru ikmēneša programmu ar vairāk nekā 100 pasākumiem, satiekoties dažādu skatuves mākslu – teātra, dejas un mūzikas ‒ pārstāvjiem. Citam citu papildinot, teātris tiek attīstīts kā pieredze, kas skatītājos rosina gatavību pieņemt izaicinājumus, sastopoties ar nepazīstamo. Šajā teātrī dziļi sakņojas pārliecība, ka dažādu disciplīnu mākslām ir jāsatiekas zem viena jumta un jārada skatītājam jauna, nebijusi pieredze un pat katarse. Turklāt tas ir vienīgais Latvijas teātris, kurā regulāri tiek iestudētas laikmetīgās dejas izrādes.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir vecākais krievu dramatiskais teātris aiz Krievijas robežām, tā repertuārā ir gan krievu, gan pasaules klasika, gan arī jauno dramaturgu darbi. Viens no galvenajiem teātra principiem jau daudzus gadus ir uzturēt repertuāra žanru daudzveidību: skatītājiem tiek piedāvātas gan dziļas sociāli psiholoģiskas izrādes, gan iespaidīgi muzikāli uzvedumi, gan negaidīti radoši eksperimenti dažādās formās, gan arī akadēmiskais žanrs – klasiski iestudējumi.
Teātris ir nosaukts Mihaila Čehova vārdā. Viņš bija kino un teātra aktieris, skolotājs un direktors, dzimis 1891. gadā Pēterburgā, bet dzīves laikā viņam izveidojās arī sasaiste ar Rīgu: šeit viņš uzstājās ar viesizrādēm un galu galā kļuva arī par (tā laika) Rīgas Krievu drāmas teātra direktoru, un viņam ir paliekoša un svarīga loma arī Latvijas teātra kultūrā.
Pašā Vidzemes sirdī atrodas Valmieras Drāmas teātris, kas pamazām, bet pārliecinoši kļūst par nozīmīgu Vidzemes novada kultūras centru, kopjot visdažādākās klasisko vērtību un kultūridentitātes formas, vienlaikus saglabājot eksperimentāla inkubatora iespējas. Arī šī teātra tradīcijas ir salīdzinoši senas: tas tika dibināts 1923. gadā, un jau tad nostiprināja savu pozīciju kā pilsētas svarīgākais kultūras centrs. Tomēr kopš pagājušā gadsimta 20. gadu vidus par savu mērķauditoriju tas uzskata visas Vidzemes skatītājus, kuriem 21. gadsimtā ir pievienojušies arī rīdzinieki un vēl tālāki viesi.
Teātrī izrādes ir iespējams baudīt 3 zālēs, un par to norisi rūpējas 33 štata un 15 ārštata aktieri. Reizi gadā Valmieras Drāmas teātris dodas arī ārpus savām zālēm kā viens no virzošajiem spēkiem Valmieras Vasaras teātra festivālā, kas tiek veidots kā unikāls teātra mākslas notikums brīvā dabā pilsētvidē un kura programmas pamatā ir tikai īpaši festivālam radīti darbi, ko veido nacionālā un starptautiskā mērogā zināmi profesionāļi. Neierastās vietās un oriģinālās formās Valmieras pilsētvidē tiek izrādīti iestudējumi, kas izklaidē, bagātina, provocē un noteikti neatstāj vienaldzīgus festivāla apmeklētājus. Papildus teātra izrādēm tiek izvērsta paralēlā programma, radot bagātīgus vasaras mākslas svētkus pilsētvidē.
Savukārt Kurzemē īstu skatuves mākslas baudījumu ir iespējams gūt kādā no Liepājas teātra iestudētajām izrādēm. Šis teātris ir īpašs, jo tas ir vecākais valsts latviešu teātris ar bagātīgu vēsturi, kurā daudzi mākslinieki ir radījuši leģendas par savu laiku. Šīm leģendām kopā ar Liepājas vārdu nav laika un telpas ierobežojumu. Līdzīgi kā Dailes teātris, arī Liepājas Drāmas teātris ir cieši saistīts ar mūziku, lielākā daļa tā aktieru ir dziedošie aktieri un muzikālas izrādes šajā teātrī nav retums.
Latvijas Nacionālā opera un balets ir vienīgā šāda iestāde Latvijā. Tas nozīmē, ka šī ir vieta, kur satiekas daudzas mākslas un laiki. LNOB apvieno tradicionālo un laikmetīgo, operu un baletu, mūziku un deju. Opera un balets kā žanrs lielākoties ir pieejams ikvienam, jo lielākajā daļā izrāžu nepastāv izteikta valodas barjera. Baleta izrādes vairāk izpaužas caur dejas kustībām un skatuves simboliem, bet operas uzvedumi tiek iestudēti dažādās valodās, kas ir raksturīgas gan klasiskām, gan laikmetīgākām izrādēm. Arī šis žanrs Latvijā sakņojas salīdzinoši senās tradīcijās: operas tradīciju pirmsākumi Latvijā ir meklējami 18. gadsimtā, kad Kurzemes hercogistē notiek pirmās muzikālās izrādes un Rīgā rodas pirmās ceļojošās operas trupas.
Savukārt īstas operas un baleta mājas Rīgas centrā ir kopš 1863. gada, kad tika uzcelta operas ēka, kas tiek dēvēta arī par Rīgas “Balto namu”. Ēka pati par sevi ir viena no Rīgas pērlēm: tās nama galveno fasādi iezīmē sešas varenas joniešu kolonnas, virs kurām ēkas frontonu rotā vairākas alegoriskas figūras – Apollons, traģēdijas un komēdijas simboli, drāmas ģēnijs. Latvijas Nacionālā opera un balets piedāvā iespēju apmeklēt ekskursijas unikālajā 19. gadsimta arhitektūras piemineklī, apskatot tā neatkārtojamo un krāšņo interjeru. Mūsdienās LNOB ir iespējams ienirt žanra klasikā, izbaudīt laikmetīgus uzvedumus, redzēt pasaulīgo un apmeklēt arī latviešu uzvedumus.
