Muiža tiek uzskatīta par izcilu Latvijas muižu arhitektūras paraugu, kur pakāpeniskas evolūcijas gaitā notikusi stilistiska sintēze starp baroku un vēlīno klasicismu. Muižā saglabājušās 18. gadsimta vidus melni glazētas podiņu krāsnis un durvis, kā arī vairāki 19.gadsimta sienu gleznojumi, kas apskatāmi muižas apskates ekskursiju laikā, gan arī uzturoties tās telpās iekārtotajā viesu namā.
Kukšu muiža ir tipiska 18. gadsimta sākumā celta līdzenuma muiža. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1530. gadā, bet tās nosaukums esot cēlies no brāļu Pētera, Jēkaba un Klāva Kukšu vārdiem.
Pašlaik redzamā kungu māja celta 1725. gadā kā U veida būve ar pagrabu. Ēkai ir apmestas laukakmens sienas, velvēts pagrabs, koka pārsegumi un dakstiņu jumts. Vēl tagad kungu mājā ir saglabājušās 18. gadsimtā otrajā pusē darinātās durvis, 19. gadsimta sākumā mūrētās holandiešu tipa podiņu krāsnis un kamīns.
