Latvijas bagātība ir daba, to nevar noliegt. Visos četros gadalaikos, kuros mērenajā klimata joslā var izbaudīt gan pamatīgu salu, gan īstu svelmi, daba pagriež citu vaigu. Dabas daudzveidības Latvijā netrūkst, lai gan valsts nav liela, to sedz meži, lauki un arī purvi. Purvs ir zemes virsas daļa, kurā ir pastāvīgs vai periodisks mitrums, kā arī specifiska augu un dzīvnieku valsts. Purvi ir ūdens uzkrājēji, un tiem ir ļoti nozīmīga loma ūdens apritē dabā. Purvi Latvijā aizņem 4‒5% valsts platības. Kopumā ir reģistrēti 5078 purvi, no tiem 1,5% pārsniedz 1000 ha. Kamēr dažās Eiropas valstīs dabiskie purvi tikpat kā nav saglabājušies, Latvijā tie ne vien ir saglabājušies, bet arī ir pieejami pastaigām. Turklāt pastaigas purvā ir īpašas: ainaviskas, klusas, maģiskas. Kopš seniem laikiem purvs ir mānījis, biedējis un vilinājis, miglas aizsegā purvā ir radušās dažādas leģendas un teikas. Tāpat šī dabas daļa prasa daudz piesardzības viltīgo akaču, malduguņu, reibinošo smaržu un īpatnējo skaņu dēļ.
Ir laiks doties purvā? Jā! Atliek tikai izvēlēties piemērotāko maršrutu.
Dunikas purva taka
Dunikas purva taka ir tā, kas liek elpai mazliet aizrauties, jo takas garumā ir iespējams vērot savdabīgu ainavu: mazi ezeriņi, saliņas un skabārži. Purva laipas dienvidu galā atrodas Luknas skabāržu audze, kas šobrīd ir vienīgā skabāržu tīraudze Latvijā. Turklāt tā ir gandrīz pusotru gadsimtu veca, vietām senie koki savus zarus ir izslējuši krietnas sešstāvu mājas augstumā. Takas garums ir 5,5 km, tomēr jāņem vērā, ka tā ir lineāra. Tāpat jāņem vērā laikapstākļi - ietus laikā un ziemā dēļu laipa var būt slidena un starp laipas dēļiem ir palielas šķirbas, kur var paslīdēt.
Lielā Ķemeru tīreļa taka
Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no Latvijas lielākajiem purviem, tā platība ir 5000 hektāru. Purva vecums ir ap 8000 gadu! Tas ir bagāts ar neskaitāmiem ezeriņiem, saliņām, un zem purva veidojas sērūdeņi. Savukārt augsne purvā ir nabadzīga ar barības vielām, skāba un daudzās vietās pārmitra. Vairums koku nespēj izdzīvot tik skarbos apstākļos, tāpēc šeit ir tikai nedaudzas koku sugas – priedes un bērzi ‒, un tie neizaug tik lieli un resni kā mežā. Iespējams, tieši tāpēc pastaiga šajā purvā ir īpaši interesanta. Ikvienam ornitoloģijas entuziastam Lielā Ķemeru tīreļa taka ir jāiekļauj savā pieturvietu sarakstā, jo gājputnu migrācijas laikā purvs ir lieliska vieta putnu vērošanai. Lielā Ķemeru tīreļa laipa ļaus viegli un droši iepazīt šo citkārt grūti pieejamo purva valstību. Laipa ir būvēta no koka dēļiem, un tai ir divi loki. “Mazais” (aptuveni 1,4 kilometri) aizvedīs līdz pirmajiem gleznainajiem ezeriņiem, bet “lielais” (aptuveni 3,4 kilometri) ļaus ainavu apskatīt arī no augšas, uzkāpjot skatu tornī.
Vasenieku purva taka
Vasenieku purva taka atrodas dabas liegumā “Stiklu purvi”, kas ir izveidots 1977. gadā un ir lielākais augsto purvu komplekss Kurzemē. Četrus kilometrus garā taka vijas gar gleznainām purva lāmām un skaistiem purva ezeriem. Šobrīd apmeklētājiem ir pieejama pilnīgi jauna skatu platforma, kas ļauj baudīt purva ainavu no sešu metru augstuma, savukārt takas kopējais garums ir 4 km. Dodoties pastaigā pa purvu, ir vērojams gan dabisks purvs, kas ir pilns ar dzīvību, gan arī degradēta purva ainava, kas paveras skatam pašā sākumā, ejot gar novadgrāvjiem, kas savulaik tika veidoti, lai sagatavotu purvu kūdras izstrādei, taču tagad ir aizsprostoti, lai atjaunotu ūdens režīmu.
Niedrāju-Pilkas purva taka
Niedrāju-Pilkas purva taka ved uz purva salu, kurā pie nelieliem purva ezeriņiem ir izveidota skatu platforma. Dodoties pastaigā pa purvu, noteikti būs grūti noticēt, ka zem kājām ir sešus metrus biezs kūdras slānis, savukārt pat cilvēka augumu nesasniegušas priedītes mēdz būt vairāk nekā 100 gadus vecas. Turklāt pēc pārgājiena ir vērts apskatīt Svētupes Lībiešu upuralas un apkārtnes neparastos objektus: laivasveida akmens krāvumus un enerģētiskos akmeņus. Takas garums ir 1 km. Takas galējā punktā pie nelieliem purva ezeriņiem ir izveidota ap 3 m augsta skatu platforma, no kuras var vērot ne tikai purvu, bet arī putnus: dzērves, sudrabkaijas, kajakus un pat tādus retus putnus kā melnais stārķis, mazais ērglis un rubenis.
Cenas tīreļa purva laipa
Cenas tīrelis ir viens no lielākajiem purviem Latvijā, tā neskartā purva teritorija ir iekļauta divos dabas liegumos, kā arī tā ir “Natura 2000” teritorija. Cenas tīrelis ir izveidojies sauszemes pārpurvošanās rezultātā traucētās noteces dēļ. Tajā ir vairāki mazi ezeri, lielākais no tiem ‒ Skaista ezers, savukārt dienvidrietumu daļā ir meža masīvs. Daļā purva teritorijas joprojām tiek iegūta kūdra. Purva daudzveidība ir labs iemesls doties pastaigā pa 5 km garo laipu taku. Pavasaros Cenas tīrelis ir īpaši interesants putnu vērotājiem. Purvā mīt desmit Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas, kā arī vairākas citas sīko putnu sugas.
Teirumnīku purva taka
Teirumnīku purva taka atrodas Latgalē starp Lubānu un Orenīšu dīķi. Purva apskatei izveidotā laipa ved gar gleznaino Teirumnīku ezeru un staigno Teirumnīku ezera krastu. Teirumnīku purva laipa ļauj iepazīt dzērvenes, rasenes, kosas un citus purva augus. Sevišķi skaisti ir apmeklēt šo vietu pavasarī (maijā), kad purvs zied baltos un smaržīgos ziedos. Kopējais takas garums ir 800 m laipu taka un 700 m meža celiņš.
Andrupenes purva taka
Īsa, bet vilinoša ‒ tāda ir Andrupenes purva taka. Aiz muzeja “Andrupenes lauku sēta” vārtiem dabas draugus gaida Andrupenes purva taka, kas piedāvā nelielu pastaigu svaigā gaisā un apkārtnes iepazīšanu. Koka kāpnītes un laipas ved caur sūnām, vaivariņiem un zemām priedītēm. Šī taka ir lieliski piemērota tiem, kuri nevēlas doties garā pārgājienā, bet vienalga grib izbaudīt patiesu purva burvību, tuvumu un klusumu.
Sedas purva taka
Sedas purva taka ir viena no garākajām Latvijā, tās kopējais garums ir 5,5 km. Dabas liegums “Sedas purvs” ir gandrīz neapdzīvota teritorija. Kūdras ieguves rezultātā šeit ir radusies savdabīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, purva dīķi un šaursliežu dzelzceļš, kas tiek izmantots kūdras izstrādes vajadzībām. Purvā ir iespējams gan doties pastaigā, gan uzkāpt divos skatu torņos. Savukārt purva dīķos var makšķerēt no laivas vai doties ar to atpūtas izbraucienā.
Čužu purva taka
Pie Kandavas atrodas Latvijā vienīgā čužu audze – dabas liegums “Čužu purvs”. Tajā ir ierīkota dabas taka, kuru izstaigājot, var apskatīt, kā 96 hektāros brīvā dabā aug krūmu čuža. Pa taku var staigāt visos gadalaikos, taču viskrāšņāk tā izskatās jūlijā, augustā, kad zied krūmu čužas jeb klinšrozītes. Savukārt pavasarī un rudenī, apmeklējot taku, ir jābūt piesardzīgiem un jāparūpējas par atbilstošiem apaviem, jo taka mēdz būt slapja vai vietām pārplūdusi. Čuzu purvā ir sastopami arī citi reti augi: bezdelīgactiņas, odu gimnadēnijas, purva dzeguzenes, mietturītes, Devila grīslis, rūsganā melncere u. c. Kopējais takas garums ir 4,4 km.