Latvija daudziem asociējas ar dabu, un tas nav nekāds brīnums - galu galā, 52% procentus no visas Latvijas teritorijas aizņem meži. Bet kā paliek ar pilsētvidi? Šajā rakstā apskatīsim populārākos Latvijā pārstāvētos arhitektūras stilus, par kuriem, iespējams, pat paši pilsētnieki uzzinās ko jaunu!
Koka arhitektūra
No pilīm un muižām līdz viensētām un arī mūsdienu celtnēm - koka arhitektūra Latvijas vēsturē vienmēr ir bijusi klātesoša, un laikam ejot, tā ir pielāgojusies aktuālajām tendencēm un cilvēku vajadzībām.
Kā vienu no spilgtākajiem senās koka arhitektūras piemēriem ir izceļams Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks - vienīgā 8. - 10. gs. nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija visā Eiropā. Unikāla ir ne tikai vieta, kurā parks atrodas, bet arī ar arheoloģiskajiem atradumiem un Vidzemei tik ļoti raksturīgo kultūrvēsturisko ainavu.
Savukārt, kūrortpilsētā Jūrmalā ir iespējams aizceļot salīdzinoši nesenākā koka arhitektūras vēsturē. Gan pilsētas centrā, gan ārpus tā atrodamās koka celtnes ir būvētas 19. un 20. gadsimta sākumā, sākotnēji kā vasarnīcas. Šīs koka mājas ir viens no Jūrmalas lielākajiem lepnumiem un to raksturīgie dekoratīvie tornīši un stikla verandas mūs priecē vēl šodien.
Un, tomēr - būtu aplami teikt, ka koka arhitektūra Latvijā ir beigusies. Gluži otrādi, tā pat piedzīvo renesansi, par ko liecina atjaunotās ēkas Kalnciema kvartālā, kā arī Ķīpsalas koka dzīvojamās ēkas.
Jūgendstils
Ja jūs jautātu, kas Rīgā noteikti jāredz, iespējams, ka visbiežāk jūs saņemtu atbildi, ka tās ir tieši jūgendstila ēkas. Un tam arī ir pamatots iemesls - 20. gadsimta sākumā ap 40% no visām Rīgas celtnēm veidoja tieši jūgendstila jeb Art Noveau stila ēkas, no kurām lielāko daļu mēs varam redzēt arī šodien. Šim arhitektūras stilam ir raksturīgas apdares ar dažādiem simboliem un mitoloģiskiem tēliem, vijīgas līnijas un gaiši toņi.
Pašu pirmo jūgendstila celtni Rīgā, celtu 1899. gadā, iespējams atrast Audēju ielā 7, taču īpašs jūgendstila piesātinājums un daudzveidība ir sastopama tieši Klusajā centrā, jo īpaši - Alberta ielā.
Padomju arhitektūra
Padomju mantojumu Latvijas arhitektūrā acīmredzamu iemeslu dēļ mēdz vērtēt dažādi. Domājot par padomju arhitektūru, pirmais, kas nāk prātā, nenoliedzami ir mikrorajonu blokmājas, taču šis stils noteikti ar to neaprobežojas.
Kā spilgtu piemēru iespējams minēt Zinātņu akadēmijas augstceltni, kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā. Būvēta 20. gs. piecdesmitajos gados, šī 21 stāvu augstā ēka arī iezīmē pirmo reizi, kad PSRS celtniecībā izmantoja saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas.
Par PSRS mantojumu nepārprotami liecina arī kāda cita, ne mazāk pamanāma celtne - Latvijas Okupācijas muzeja ēka. Sākotnēji paredzēts kā Latviešu sarkano strēlnieku muzejs, taču tas tika slēgts 1990. gadā un atklāts no jauna 3 gadus vēlāk, taču jau kā Okupācijas muzejs. Patlaban ēka tiek rekonstruēta, taču muzeja atjaunošanu kopā ar jauno piebūvi plānots pabeigt jau pavisam drīz.
Modernā arhitektūra
Bagāts kultūrvēsturiskais mantojums nav vienīgais, ar ko Latvija var lepoties, jo šeit ir atrodamas arī dažādas modernās arhitektūras pērles. Jau gandrīz desmit gadus Rīgas panorāmu rotā Latvijas Nacionālā Bibliotēkas ēka, dēvēta par Gaismas pili. Lai gan idejas aizmetņi par galveno bibliotēkas ēku Daugavas krastā meklējami vēl 20. gadsimtā, Gaismas pils ar savu daudzšķaitņanību un dinamismu nenoliedzami ir moderna celtne, kā arī viena no nozīmīgākajām 21. gadsimta kultūras būvēm Latvijā.
Taču Rīga nav vienīgā Latvijas pilsēta, kas var lepoties ar iespaidīgām kultūras ēkām. Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” nešaubīgi paliek atmiņā ikvienam, kas pilsētu ir apciemojis. Ēkas sārti oranžo fasādi iespējams baudīt, arī atrodoties pašā koncertzālē - pateicoties sarkanajam stiklam, gaisma līdzīgā tonī iekrāso arī iekštelpās. “Lielais dzintars” ir plūcis laurus dažādos arhitektūras konkursos, tostarp Čikāgas Arhitektūras un dizaina muzeja sniegto Starptautisko arhitektūras balvu.
Arhitektūras pieminekļi
Protams, Latvijā ir arī tādas ēkas, kas stāv pāri citām. Tās ir ēkas, kurās tik meistarīgi apvienoti to pārstāvētā arhitektūras stila elementi, ka tās šos stilus paceļ citā līmenī.
Viena no tādām celtnēm ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas ir viens no izcilākajiem historisma stila piemēriem. Muzejs atklāts 1905. gadā un cauri 20. gadsimta vēstures līkločiem, tajā ir atradušies svarīgākie Latvijas mākslinieku darbi. Ēka tika rekonstruēta 2016. gadā un jau 5 gadus ar jaunu sparu ir gatava uzņemt mākslas cienītājus.
Vērā ņemama celtne ir arī cita Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sastāvdaļa, proti - Rīgas birža. Tā mīt Vecrīgā, pašā Rīgas sirdī, un ir pamanāmākais Venēcijas renesanses palaco arhitektūras stila piemērs visā Latvijā.
Noslēgumā jāatzīmē, ka lielākā daļa galvaspilsētu reti citiem namiem piešķir tik centrālu lomu pilsētvidē kā operas ēkām - un Rīga nav nekāds izņēmums. Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas vēsture sākas 19. gadsimta otrajā pusē, kad tā ir tikusi celta sākotnēji kā pilsētas teātris. Tas ir brīnišķīgs eklektiskā klasicisma stila piemērs, kura ziemeļaustrumu fasādē redzami tēli no grieķu mitoloģijas un citas figūras. Taču uz jautājumu, kas ir skaistāks - augstākminētās ēkas vai māksla, kas tajās ir atrodama, atbildi katram nāksies rast pašam.
