Ja urda piedzīvojumu gars un ir vēlme doties piedzīvojumā, bet tam nav iespējams atvēlēt daudz laika, Pierīgas apceļošana ir lielisks veids, kā izrauties no galvaspilsētas burzmas. Tāpat tieši šādi izpētes maršruti būs noderīgi tiem ārvalstu viesiem, kuri ir ieradušies uz īsāku laiku vai arī nevēlas doties tālos izbraucienos. Vai arī tas var būt neierastāks izbrauciens tiem, kuri nedzīvo Rīgā vai Pierīgā. Lai vai kāds nebūtu iemesls iepazīt tuvāko teritoriju ap Latvijas galvaspilsētu, tur ir ko pētīt, izzināt un izbaudīt.
Izbraukt no Rīgas uz visām pusēm var dažādi un ērti. Jūrmalas, Siguldas, Saulkrastu, Jelgavas un Ogras virzienā no Rīgas Centrālās stacijas regulāri kursē vilciens. Ar starppilsētu autobusiem no Rīgas autoostas ir iespējams nokļūt arī mazākās pilsētās un citos virzienos. Ja iecerētajā maršrutā nekursē sabiedriskais transports, ir iespējams izmantot kādu no automobiļu koplietošanas servisiem.
Turpinājumā esam apkopojuši Latvijā pieejamos automobiļu koplietošanas servisus un pilsētas, kurās ir iespējams gan saņemt automobili, gan to novietot. Jāņem vērā, ka šī informācija var būt mainīga, tāpēc pirms izbrauciena ir jāpārliecinās par plānoto uzņēmumu mājaslapā vai mobilajā lietotnē.
- “Citybee; automobiļus var saņemt un novietot Rīgā, Jūrmalā, Olainē, Jelgavā un Siguldā.
- “Car Guru” automobiļus var saņemt un novietot tikai Rīgā.
- “Bolt Drive” automobiļus var saņemt un novietot Rīgā un Jūrmalā.
- “OX Drive” “Tesla” automobiļus var saņemt un novietot Rīgā un Jūrmalā.
- “Fiqsy” automobiļus var saņemt un novietot tikai Rīgā, bet ar “Fiqsy” automobiļiem var veikt tālākas distances: ar vienu automobiļa uzlādi var veikt vidēji 250 km un, ja nepieciešams, to var uzlādēt CSDD vai “Latvenergo” uzlādes stacijās.
Lai kādu pārvietošanās veidu jūs neizvēlētos, līdz visiem Pierīgas apskates objektiem no galvaspilsētas var nokļūt īsā laikā un bez lielas piepūles. Bet ko apskatīt?
Carnikavas Novadpētniecības centrs
Carnikava atrodas jūras krastā pavisam netālu no Rīgas. 17. gadsimtā pilsētai bija ļoti liela loma Latvijas labbūtības veicināšanā: Gaujas lejtecē atradās vienīgā pārceltuve, kas bija īpaši svarīga starptautiskajam ceļam Rīga–Pērnava. Apmeklējot Carnikavas Novadpētniecības centru ‒ Cēlāju mājas –, var uzzināt par vietējām zvejas tradīcijām un ielūkoties zvejnieku dzīves vēsturē. Ēka ir klasiskas 19. gadsimta Vidzemes zvejnieku mājas kopija, tās oriģināls 1966. gadā tika pārvests uz Brīvdabas muzeju, kur ir apskatāms vēl šodien. Šī vieta ļauj izprast agrāko arodu un transporta nozīmi, nedaudz pazaudējoties klātesošajā aizgājušā laika elpā. Pie Novadpētniecības centra ir labiekārtota atpūtas vieta ar šūpolēm, piknika un ugunskura vietu. Ceļotāji var pasūtīt uz ugunskura vārītu zupu. Iepriekš piesakoties, pēc Novadpētniecības centra apskates ir iespējams kopā ar vietējo gidu doties pārgājienā uz Gaujas ieteku jūrā vai arī aizbraukt turp ar zvejnieku laivu.
Gaujas ieteka jūrā un Carnikavas promenāde
Carnikava un viena no garākajām upēm Latvijā‒ Gauja ‒ ir cieši savijušās. Tieši Carnikavā Gauja ietek jūrā un, lai gan agrāk tam bija lielāka nozīme, šī vieta ir apskates vērta. Ietekā var nokļūt dažādi. Viens no aizraujošākajiem veidiem ir braukt pa Gauju ar laivu, SUP dēli vai citu ūdens transportlīdzekli, tādējādi pilnībā izjūtot katru upes līkumu un plašumu, kas paveras, upei satiekoties ar jūru. Savukārt tiem, kuriem labāk tīk pastaigas dabā, iesakām doties uz Carnikavas promenādi. Tā ļauj baudīt ērtu un patīkamu pastaigu caur priežu mežu līdz pašai jūrai. Tās betona plātņu segumā ir iekļauta Līvu ceļa raksta koncepcija, attēlojot trīskrāsu – melnas, baltas, sarkanas – vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Aizrautīgākie gājēji var arī noiet no promenādes un pastaigāties pa mežu. Promenāde ir 2 km gara un lieliski piemērota arī braukšanai ar velosipēdu, bērniem, māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Vienīgi smilšu zonā braukšana ar ratiņkrēslu var būt apgrūtināta.
Riekstukalns
Pierīgas burvība: nepilnas stundas brauciena attālumā no Rīgas centra ir iespējams nokļūt kalnā! Kalnā, kam ir ko piedāvāt piedzīvojumu meklētajiem un atpūtniekiem visos gadalaikos. Ziemā, kad Riekstukalnu klāj balta sniega kārta, tas kļūst par ziemas sporta veidu kompleksu, kur ir iespējams slēpot, traukties ar sniegadēli, kāpt uz distanču slēpēm vai sēsties ragavās. Rudenī kalnā esošajā skatu tornī ir iespējams vērot visas oranžā un brūnā nokrāsas, ar ko iekrāsojas tuvējie meži. Savukārt pavasarī un vasarā Riekstukalnā ir padomāts par visiem aktīvās atpūtas cienītājiem: šeit ir iespējams doties pastaigās, iziet šķēršļu joslu koku galotnēs, nobraukt tiroliešu braucienu, spēlēt disku golfu, doties izbraucienā ar kvadricikliem vai laiski atpūsties kompleksa teritorijā.
Cenas tīreļa purva laipa
Cenas tīrelis ir viens no lielākajiem purviem Latvijā, tā neskartā purva teritorija ir iekļauta divos dabas liegumos, kā arī tā ir “Natura 2000” teritorija. Cenas tīrelis ir izveidojies sauszemes pārpurvošanās rezultātā traucētās noteces dēļ. Tajā ir vairāki mazi ezeri, lielākais no tiem ‒ Skaista ezers, savukārt dienvidrietumu daļā ir meža masīvs. Daļā purva teritorijas joprojām tiek iegūta kūdra. Purva daudzveidība ir labs iemesls doties pastaigā pa 5 km garo laipu taku. Pavasaros Cenas tīrelis ir īpaši interesants putnu vērotājiem. Purvā mīt desmit Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas, kā arī vairākas citas sīko putnu sugas.
Lielie Kangari
Ja gribas pavisam aizbēgt no pilsētas burzmas, nieka 45 km attālumā no Rīgas centra atrodas Lielie Kangari ‒ lielākais osu valnis jeb grēda Latvijā, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā. Par Lielajiem Kangariem vēsta sena tautas leģenda, kas stāsta, ka kādreiz Velns esot nesis smiltis uz Rīgu, ar ko Rīgu mūrēt. Ceļš vedis pāri purvam. Velnam uznācis miegs, tāpēc apgūlies turpat purvā. Pa to laiku bērni izgriezuši maisam caurumu. Velns pamodies, neko nemanījis, pacēlis maisu plecos un prom uz Rīgu. Bet smiltis birušas laukā. Tā radās Kangaru kalni, Velna taisīti. Purvā esot redzama Velna gulta: kur galva gulējusi, tas gals ir augstāks. Šo reljefu, purva un kalnu attiecības vislabāk var novērot no 33 metrus augstā skatu torņa. Savukārt pašus Lielos Kangarus vislabāk var iepazīt, dodoties pa nepilnus 2 km garo pastaigu taku, kas ved caur mežu, gar purvu un ezeru.
Salaspils Nacionālais botāniskais dārzs
Nacionālajam botāniskajam dārzam Salaspilī ir krāšņa un sena vēsture. Tas ir dibināts 1956. gadā, tomēr tā pirmsākumi radās jau 18. gadsimtā. Botānisko dārzu dibinot, tika noteikti tā galvenie uzdevumi: pētījumi botānikā, dekoratīvajā dārzkopībā, apstādījumu veidošanā, augu introdukcijā, ģenētikā, selekcijā, ka arī pētījumu popularizēšana. Neilgi pēc dibināšanas botāniskajam dārzam tika piešķirts pētniecības institūta statuss. Šī ir vieta, kur ne tikai audzē un saglabā dažādas sugas, bet arī selekcionē jaunas ‒ kaut ko vēl neredzētu te atradīs ikviens augu un ziedu mīļotājs. Nacionālajā botāniskajā dārzā ir gan plašs dārzs, gan arī oranžērija, kurā ir iespējams apskatīt eksotiskus un tropiskus augus.
Dabas parks “Ogres Zilie kalni”
Tirkīzzils ūdens, skujkoku mežs un dabas tuvums – arī to ir iespējams izbaudīt Pierīgā dabas parkā “Ogres Zilie kalni”. Dabas parka lielāko teritoriju aizņem Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops – skujkoku mežs uz osiem. Ogres Zilajos kalnos mīt 18 aizsargājamas augu, sešas aizsargājamas putnu un vairākas aizsargājamas kukaiņu sugas. Parkā ir izveidotas pastaigu, izglītojošās, velosipēdu takas un distanču slēpošanas trases, kuras bezsniega periodā ir pieejamas nūjotājiem, velobraucējiem un citiem aktīvās atpūtas cienītājiem. Parka teritorijā esošajā Dubkalnu ūdenskrātuvē ir īpaši tīrs un dzidrs ūdens, kas ir lieliski piemērots niršanai. Atpūtas vietas pie ūdens ir aprīkotas ar ģērbtuvēm, peldsezonā ‒ ar tualetēm. Tāpat populārs tūrisma objekts un izaicinājums apmeklētājiem ir 30 metru augstais skatu tornis, kas ir izvietots dabas parka augstākajā vietā.
Ikšķiles baznīcas drupas uz Svētā Meinarda salas
Tiem, kuri vēlas šķetināt vēstures lapas, izpētot Pierīgu, noteikti iesakām apmeklēt Ikšķiles baznīcas drupas uz Svētā Meinarda salas. Tieši tur, Daugavas ūdeņu ieskautajā Svētā Meinarda salā, atrodas Latvijā senākās baznīcas drupas. Pirms vairāk nekā 800 gadiem līdz ar Svētā Meinarda baznīcas uzcelšanu sākās kristietības izplatīšanās Latvijā. To cēla pirmais baltu cilšu katoļu misionārs, kā arī pirmais Baznīcas organizācijas veidotājs Baltijas reģionā bīskaps Meinards. Līdz mūsdienām gan ir saglabājušās tikai baznīcas drupas, bet vēstures klātesamība uz salas ir neapšaubāma. Vasaras mēnešos, kad Rīgas hidroelektrostacija pazemina ūdenslīmeni ūdenskrātuvē, uz salu var nokļūt sausām kājām pa ceļu, kura malās ir saglabājušies bijušās koku alejas celmi.
