Industriālais mantojums ir mūsu kultūras mantojuma daļa, kas stāsta par industriālo tehnoloģiju attīstību, darba metodēm un darba apstākļu izmaiņām un palīdz plašāk izprast sabiedrības attīstību un vēsturi. Industriālā mantojuma tūrisms ir lieliska iespēja iepazīties ar senām industriālajām ēkām, tehniku un tās izmantošanai nepieciešamajām iemaņām. Industriālā mantojuma tūrisms ļauj mums iepazīt dzirnavas, izbijušus dzelzceļus, rūpnīcas, bākas un ūdenstorņus.
Visi industriālā mantojuma objekti gan Latvijā, gan Igaunijā redzami industriālā mantojuma objektu kartē! Noteikti ieplāno šīs vietas kā daļu no sava ceļojuma maršruta un iepazīsti mūsu kultūras mantojumu! Uzņem skaistu bildi pie dzirnavām, izstaigā dzelzceļus vai uzkāp ūdenstornī! Šeit daži no industriālajā mantojumā iekļautajiem objektiem:
Kuldīgas Industriālā mantojuma tornis (Adatu fabrika)
Kuldīgas skaistajā vecpilsētā pie gājēju ielas atrodas kādreizējās Adatu fabrikas ēkas. Tā ir būvēta 1854.gadā un ir visā Krievijas impērijā vienīgā adatu ražošanas rūpnīca.
Tolaik tās nosaukums bija “Meteors”. Adatu fabrika darbojās līdz 1910. gadam, pēc tam ražotni pārcēla uz citām telpām Kuldīgā, iepriekšējās ierīkojot pilsētas slimnīcu. Līdz ar to no pašas adatu fabrikas pāri palicis maz liecību – tikai daži sienu fragmenti. Pārējais ir zudis, veicot ēkas pielāgošanu un pārbūvi. Tagad tornī ir ierīkots Adatu muzejs, kas cauri četriem stāviem iepazīstina ar adatas ietekmi uz cilvēces attīstību - medicīnā, ģeogrāfijā un apģērbu izgatavošanā.
Ventspils Piejūras Brīvdabas muzejs
Mazbānītis ir vienīgais Baltijā vēsturiski saglabātais 600 mm šaursliežu dzelzceļš kā kultūrvēsturisks objekts un tas ir unikāls ar to, ka ir gan militārais, gan industriālais mantojums. Tas piesaista tūristu interesi ar vēsturisko ritošo sastāvu, kā arī kultūrvēsturisko vidi un šeit organizētajiem izklaides pasākumiem.
Piejūras brīvdabas muzeja (PBM) šaursliežu dzelzceļa ekspozīciju sāka veidot 1963. gadā. PBM īpašumā tika iegūts arī 600 mm sliežu platumam atbilstošs ritošais sastāvs: viena vācu kara lauku dzelzceļa, Brigadelok tipa, tvaika lokomotīve Ml-631, divi Moisakilas tipa pasažieru vagoni un viens 1930.-os gados Liepājas galvenajās Dzelzceļa darbnīcās izgatavotais pasta vagons.
Ķeipenes Kino muzejs
Ķeipene tiek dēvēta par Latvijas kinovēstures galvaspilsētu. Ķeipenē dzelzceļa stacija tika atvērta 1937. gadā. Tajā bija trīs sliežu ceļi un strupceļš. Tagadējā stacijas ēka uzbūvēta 1950.gadā. Dažus gadus pirms vilcienu kustības pārtraukšanas Ērgļu virziena līnijā stacija tika pārveidota par pieturas punktu un blakus sliežu ceļi nojaukti. Pietura tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009.gadā.
Tagad tur izveidota pasaulē vienīgā publiski apskatāmā ekspozīcija, kas veltīta kinomākslas dižgaram, režisoram Sergejam Eizenšteinam. Kinofestivāla "Arsenāls" laikā 2000. gadā pie S.Eizenšteina komunikāciju centra Ķeipenē tika uzbūvēta sauszemes bāka ar aeronavigācijas uguni un 66 pastkastītēm pasaules kino celmlaužiem un piecus metrus augsts galds ar diviem krēsliem kino dižgariem. Telpā, kur aplūkojama kinorežisoram veltītā ekspozīcija, atrodas arī retro telefons ar retu iespēju "piezvanīt" kino slavenībām.
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
Muzejs ir unikāla liecība par dzelzceļa vēsturi un tā attīstību Latvijā. Āra ekspozīcijā uz četriem sliežu ceļiem līdzās stāv dažādu laiku lokomotīves, vagoni un sliežu ceļu apkopes tehnika. Muzeja iekštelpās 19.gadsimta vagonu remontdarbnīcu ēkā, iespēja apskatīt dzelzceļa maketu Spāre-Tukums II–Līvbērze, kas atjaunots 2020.gadā un ir 44 m2. Ekspozīcija ir piedzīvojums visai ģimenei, kurā var izjust dzelzceļa laikmeta īpašo noskaņu, iejusties stacijas dežuranta vai lokomotīves vadītāja lomā.
Muzeja krājumā apskatāmas fotogrāfijas, dokumenti, kartes, vilcienu saraksti, formas tērpi, stacijas inventāra priekšmeti, kas stāsta par Latvijas dzelzceļa vēsturi. Daļu no kolekcijas ir iespēja apskatīt muzeja digitālajā katalogā https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online.
Baložu Kūdras muzejdzelzceļš
Pie pašas Rīgas atrodas agrākā kūdras fabrikas strādnieku pilsētiņa Baloži, kas mūsdienās ir pārvērtusies par vienu no pievilcīgākajiem Rīgas guļamrajoniem. Plašā Medema kūdras purva vidū starp smilšu kāpām īsi pēc 2.Pasaules kara tika izveidota kūdras fabrika ‘Baloži’, ko būvēja vācu karagūstekņi. Palēnām ap fabriku izveidojās arī tagadējā Baložu pilsēta, kur dzīvoja kūdras fabrikas strādnieki. Kūdras transportēšanai uz fabriku tika izbūvēts plašs šaursliežu dzelzceļa tīkls (750 mm platuma) ar kopgarumu 28 km.
Mūsdienās Baložu kūdras muzejdzelzceļš ir entuziastu saglabāts šaursliežu dzelzceļš ar 2,5 kilometriem agrākā sliežu ceļa. Dzelzceļa atjaunošana notiek kopš 2013. gada, un 2018. gadā tika uzsāktas pirmās regulārās ekskursijus pa atjaunoto dzelzceļa daļu 1,1 km garumā. Dzelzceļa kolekcijā ir vairākas retas un unikālas lokomotīves un vagoni, piemēram, autentisks kūdras dzelzceļu ēdnīcas vagons.
Enerģētikas muzejs
Foto: A.Požarskis
Šī ir Latvijas elektroenerģētikas un “Latvenergo” koncerna dokumentārā un industriālā mantojuma vērtība kultūrvidē. Muzeja ekspozīcijas, izstādes un krātuves izvietotas vairākos Latvijai nozīmīgos energoobjektos, taču īpaši jāizceļ daudzveidīgais krājums, kas glabājas Rīgā, Andrejsalā, blakus vēsturiskajai Rīgas pilsētas pirmajai spēkstacijai. Apmeklētāji var iepazīties gan ar fotogrāfa un kino operatora Eduarda Krauca stikla plašu fotonegatīvu kolekcijas oriģināliem par Ķeguma spēkstacijas būvgaitu, gan apskatīt daudzveidīgus elektromontieru darbarīkus - kāpšļus, drošības jostas, ķiveres, dažādas mērierīces, uzskaites aparātus.
Airītes stacija
Bijusī Airītes dzelzceļa stacija, kurā pēdējais vilciens pieturējis 1993.gadā, atrodas Kurzemē starp Saldu un Skrundu uz Rīgas - Liepājas dzelzceļa līnijas. Airītes stacija iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Nesen izveidotajā ekspozīcijā apmeklētāji var iejusties trīsdesmito gadu noskaņā. Tas ir laiks, kad dzelzceļa stacijas bija apkārtnes sabiedriskais centrs. Tur noritēja aktīva sabiedriskā un ekonomiskā dzīve. Ekspozīcija izvietota stacijas uzgaidāmajā un kases telpā, eksponāti ir aptaustāmi, darbināmi, interaktīvi. Tie stāsta par dzelzceļa līnijas izveidi, stacijas un tās iemītnieku darbu, sadzīvi un likteņiem. Kartēs var iepazīties ar Rīgas-Liepājas dzelzceļa līnijas stacijām.
Gulbenes-Alūksnes bānītis
Bānītis ir vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens Baltijas valstīs. Gulbenes–Alūksnes dzelzceļš ir valsts nozīmes piemineklis, kas piesaista tūristu interesi ar vēsturisko ritošo sastāvu, kā arī kultūrvēsturisko vidi un šeit organizētajiem izklaides pasākumiem.
Vēsturiskajā Gulbenes dzelzceļa stacijas ēkā iespējams apmeklēt interaktīvo un izglītojošo centru “Dzelzceļš un Tvaiks”. Tajā izvietotas 30 interaktīvas ierīces, ar kuru palīdzību var neierastā veidā iepazīt dzelzceļa darbību, vēsturi un attīstību. Redzēt, kā darbojas dīzeļdzinējs, trīša mehānisms, kļūt par mašīnistu un nofotografēties kā vēsturiskas lokomotīves vadītājam īpaši patiks dažādu vecumu bērniem, bet centra aktivitātes aizrauj arī pieaugušos.
Apmeklētājiem ir atvērts arī Gulbenes stacijas vēsturiskais depo, kur var iepazīt depo dzīvi, senās lokomotīves un vagonus, remonta darbnīcas un ritošā sastāva griezuli, kā arī pavizināties ar divu veidu rokas drezīnām. Ir iespēja arī nakšņot.
Vēsturiskajā Alūksnes dzelzceļa stacijas bagāžas šķūnī atrodas multimediāla ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija”. Kādreiz šeit tika uzglabātas pa dzelzceļu pārvadājamās preces. Arī mūsdienās šķūnis saglabā savu sākotnējo funkciju, glabājot informācijas bagāžu par Baltijā vienīgo regulāri kursējošo šaursliežu vilcienu – Bānīti. 33 kilometrus garā dzelzceļa līnija Gulbene–Alūksne kopš 1903.gada savieno pilsētas, cilvēkus, vietas un notikumus.
Ērgļu stacija
Foto: Ģ.Valdmanis
Vilciens Ērgļu stacijā nepietur jau kopš 2007. gada, un sliežu ceļš ir demontēts, taču 1952. gadā būvētais Ērgļu stacijas komplekss tiek atjaunots un pārtop par alternatīvu, radošu sabiedrisko kultūras un tūrisma centru "Stacija”, kur tiek glabāti stāsti par dzelzceļu un Ērgļiem un atkal uz perona pulcējas cilvēki.
Ērgļu stacijas saimnieks un ideju virzītājspēks Māris Olte par “Staciju” saka tā: “Vieta, kur beidzot satiekas, kāds atbrauc ar neticamām lietām, pārrodas no pus pasaules apbraukāšanas, vieta, kur pārdod ķiršus, Ērgļu vēdlodziņš, pa kuru ienāk svaigs gaiss.”
Stacijas saimnieki popularizē aktīvo tūrismu Ērgļu pusē – apkārtnē ir izveidots kājāmgājēju un velobraucēju taku tīkls, tiek iznomāts tūrisma inventārs (sniega kurpes, caurspīdīgas laivas, plānoti arī elektrovelosipēdi), tiek piedāvātas ekskursijas gida vadībā.
Līgatnes Papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis
Atrodas vienā no unikālajām 19. gadsimta beigās celtajām Līgatnes papīrfabrikas koka ēku ciemata mājām. Tas ir Latvijā senākās papīrfabrikas strādnieku ciemats. Papīrfabrikai bija nepieciešami strādnieki, savukārt strādniekiem – vieta, kur dzīvot. Tā radās 200 gadus vecais strādnieku ciemats, kas saglabājis kādreizējo izskatu līdz pat mūsdienām. Pastaiga pa Līgatni izved cauri visiem papīrfabrikas strādnieku dzīves posmiem. Šeit aplūkojamas ēkas, kur savulaik bija slimnīca, skola papīrfabrikas ģimeņu bērniem un dzīvojamās rindu mājas, pie kurām atrodas mazi dārziņi. Viens no strādnieku dzīvokļiem ir atjaunots senajā izskatā.
Piebalgas Porcelāna fabrika
Atrodas senā pienotavas ēkā, un ir vienīgā porcelāna fabrika Latvijā, kur joprojām pēc pasūtījuma izgatavo porcelāna prezentācijas priekšmetus un korporatīvās dāvanas ar firmas vai pasākuma logo. Šeit porcelāns ir māksla un tūrisma objekts, suvenīrs un prezentācijas priekšmets, kā arī materiāls radošām izpausmēm.
Apmeklētāji ekskursiju laikā var uzzināt par fabrikas un porcelāna vēsturi, apskatīt klātienē trauku kolekcijas. Darbojas arī apgleznošanas darbnīca, kur var apgleznot dažādus porcelāna traukus ar profesionālām krāsām. Blakus esošajā Vecpiebalgas muižas ēkā iespējams apmeklēt ekspozīcijas telpas, kur izvietoti porcelāna izstrādājumi, trauki, mākslinieku autordarbi un dažādi suvenīri.
