Kas ir tie vieni svētki, kas izstaro īstu latviskumu? Protams, Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kuros gan izskan, gan deju solī izrīb tradīcijas un patriotisms. Tas nav vien īslaicīgs kultūras notikums, bet būtiska latviskās identitātes daļa. Tas ir grandiozākais notikums Latvijas kultūras dzīvē, kas norisinās reizi piecos gados, vienas nedēļas garumā aizraujot tūkstošiem skatītāju un klausītāju. Tie patiešām ir svētki – unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras fenomens, kas vēstures gaitā ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi.
Dziesmu un deju svētkos parasti piedalās vairāk nekā 30 000 dalībnieku. Līdzās svētku dominējošajam aspektam – lielajam kopkorim, kura mākslinieciskā kvalitāte balstās „a capella” (dziedāšana daudzbalsīgi bez instrumentāla pavadījuma) dziedāšanas tradīcijās, svētku saturs paplašinājies, iekļaujot arī citus tautas mākslas žanrus kā deju, instrumentālo mūziku, pūtēju orķestru un kokļu mūziku, amatierteātru kustību, lietišķo mākslu, tautas tērpu parādi un citus.
Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un skates, kurās tiek izvēlēti nākamo svētku dalībnieki.
Savukārt pašu svētku norisē ir pastāvīgās un mainīgās daļas. Par pamatelementiem tiek uzskatīti svētku gājiens, kopkora koncerti un koru sacensības jeb dziesmu kari, kā arī noslēguma koncerts Mežaparka estrādē. Gadu no gada tieši noslēguma koncerts iepriecina klātesošos ar dziesmas vareno spēku un izcilo horeogrāfiju, kurā tautas tradīcijas apvienotas ar mūsdienu tendencēm.
Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc šiem svētkiem ir īpaša vieta katra latvieša sirdī, ir tas, ka Dziesmu svētki visos laikos ir bijuši nevardarbīgas pretošanās izpausme. Latvieši ir pauduši savu kolektīvo vēstījumu, dziedot simboliskas dziesmas, gan esot PSRS sastāvā, gan Atmodas laikā, gan brīvā Latvijā. Sākotnēji vietējie kordziedātāji pulcēja cilvēkus uz sadziedāšanās svētkiem Vidzemē un Kurzemē. Pēc dažiem gadiem radās doma apvienot gan vidzemniekus, gan kurzemniekus, un 1873. gadā tika sarīkoti pirmie Vispārīgie dziedāšanas svētki Rīgā. Svētku nozīmē ir atzīta arī starptautiski, Latvijas dziesmu svētku tradīcijas, līdztekus Igaunijas un Lietuvas dziesmu svētku tradīcijām, kopš 2003. gadā ir iekļautas UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Latvieši – dziedātāju tauta
Dziesma vienmēr ir vijusies cauri visām latviešu dzīves šķautnēm. Ne velti Latvija vēl arvien ir „zeme, kas dzied”. Mēdz teikt, ka prasme dziedāt un dejot katram latvietim ir ielikta šūpulī. Daudzas tautasdziesmas skan tieši caur šiem motīviem, piemēram: „Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju”. Kordziedāšana kā profesionālāka izpausme ir latviešu identitātes neatņemama sastāvdaļa kopš 19. gadsimta tautas atmodas.
Līdz ar to kolektīvā dziedāšana latviešiem kļuva par tikpat ievērojamu žanru, kā citām tautām opera, klasiskās mūzikas dziesmas, šansoni un simfonijas. Kormūzika Latvijā pēdējos gadsimtos ir kļuvusi par izcilāko komponistu, diriģentu un sabiedrības vadītāju iecienītāko žanru, tādējādi kļūstot arī par vadošo latviešu profesionālās mūzikas žanru. Arī mūsdienās koru kultūra ir ļoti aktuāla, šobrīd Latvijā darbojas ap 370 jauktie, sieviešu, vīru un senioru kori. Gandrīz ikkatrā skolā darbojas kāds koris, un katrs amatieru koris tiecas kļūt par profesionālu kori. Lai kādas arī nebūtu katra latvieša attiecības ar dziesmu, katros svētkos latvieši vienojas dziesmā.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Kopš 1960. gada reizi piecos gados notiek arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties. Jaunieši vienmēr ir bijuši daļa no tā sauktajiem lielajiem dziesmu un deju svētkiem, bet 1960. gadā, pieaugot skolu koru un deju kolektīvu snieguma kvalitātei un masveidībai, tika radīti savi, īpaši svētki skolu jaunatnei.
Tas ir ļoti gaidīts un priekpilns notikums, kur redzama latviešu dziedātāju un dejotāju jaunā paaudze, kas vēlāk kļūs par pilntiesīgiem Vispārējo dziesmu un deju svētku dalībniekiem! Šie ir svētki, kas palīdz izkopt un attīstīt senās tradīcijas. Lai gan varētu šķist, ka pavadīt nedēļu dziesmā un dejā ir tīrā izklaide, tā nebūt nav. Svētku starpposmā notiek spraiga gatavošanās koru un deju skatēs, jauniešiem ir jāiemācās izdziedāt sarežģītas kompozīcijas un izdejot rakstus, kuros nedrīkst kļūdīties. Katram dalībniekam ir jāiztur saspringts grafiks un kopmēģinājumi, kuros tiek nostiprināts apgūtais repertuārs. Jauniešiem tie ir svētki, kuros iespējams satikt arī savus elkus – parasti koncertiem svētku laikā tiek piesaistīti populāri un iecienīti mūziķi un mākslinieki.
2020. gada vasarā bija jānotiek XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru koncertam „Dziesmubērns”, taču svētki tika pārcelti uz 2021. gada vasaru. Šie svētki iegāja vēsturē kā visatšķirīgākie un neparastākie ar to, ka tie notika citādi. Ne klātienē, bet gan kā e-dziesmu un deju svētki, digitāli, video un audio formātā – vēsturei, dziesmā un dejā, izjūtot svētku garšu, pa vienam dalībniekam, kolektīvam un novadam.
Atjaunotā Mežaparka estrāde
Mežaparka estrādei vienmēr ir bijusi svarīga loma Vispārējo dziesmu un deju svētku norisē – tā ir vieta, kur ierasti notiek noslēguma koncerts jeb svētku kulminācija. Uz šīs skatuves aizvadīti neskaitāmi koncerti, bet 2021. gadā Mežaparka lielā estrāde pēc rekonstrukcijas tika no jauna atvērta apmeklētājiem. Atjaunotā Mežaparka estrāde ir arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša darbs, iedzīvinot estrādi „Sidraba birzs dziesmu kalnā” veidolā. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonnām un kopnēm, iestiepjoties debesīs 35,8 metru augstumā. Metāla kopnēs iekārti 510 akustiskie vairogi.
Estrāde ir Eiropas mērogā unikāls un sarežģīts arhitektūras objekts. Ikdienā Mežaparka estrāde ir pieejama apmeklētājiem, tajā noris koncerti, kā arī ekspozīciju zālē tiek ierīkotas dažādas izstādes, tā ir kultūrai, sportam un tūrismam atvērta vide.
Jaunuzbūvētajā estrādē ir iespēja uzstāties 12 874 koristiem un pieejamas vairāk nekā 30 000 skatītāju sēdvietas. Nerakstīta tradīcija ir reizi piecos gados pēc noslēguma koncerta dziedāt dziesmas estrādē līdz rīta gaismai. Nevēloties atvadīties no svētkiem, daļa koru kopā ar klausītājiem mēdz uzkavēties estrādē un dziedāt gan koru, gan popkultūras un tradicionālās dziesmas. Šī tradīcija, kas nav svētku rīkotāju radīta, noķer to, kāpēc latvieši ir dziedātāju tauta un kāpēc šie svētki ir daļa no latviskās identitātes.
