Bieži vien atsevišķi ēdieni un pat visa virtuve tiek pielīdzināta konkrētam reģionam vai valstij. Ir garšas, kas tiek atpazītas visā pasaulē – piemēram, Itālijas virtuve, Āzijas garšas un Gruzijas tradicionālie ēdieni. Lai gan visa pasaule par to nezina, arī Latvijai ir savas garšas. Garšas, kas nodotas no vecmāmiņu pašrakstītām recepšu grāmatām. Garšas, kas atgādina bērnību, konkrētus svētkus vai īpašu gadalaiku. Šīs ir Latvijas tradicionālās garšas un to stāsti!
Bērzu sula
Latvijā par pavasara iestāšanos liecina gājputnu atgriešanās, tikko izplaukušas sniegpulkstenītes un pilna glāze bērzu sulas. Jā, sula no bērziem! Lai iegūtu šo sulu, bērzā tiek izurbts neliels caurums, pa kuru tek sulas – ūdens, kuru koksne ir izfiltrējusi, piešķirot tam nedaudz saldenu, bet svaigu un atspirdzinošu garšu.
Šī dzēriena ieguves laiks ir īss – sulas kokam var sākt tecināt, kad ir atkususi zeme un temperatūra ir virs nulles, bet jābeidz pirms bērziem sāk plaukt lapas.
Bērzu sulu var dzert gan svaigā veidā, gan pildīt pudelēs, tādējādi iegūstot dzirkstošu dzērienu. Raudzējot bērzu sulas, fermentizācijas procesā tiek iegūts šampanietis jeb bērzu sulu dzirkstošais vīns. Tas noteikti pieskaitāms pie viena no unikālākajiem dzērieniem ne vien Latvijā, bet visā pasaulē.
Foto: A.Andersone
Aukstā zupa
Ir viena vienīga zupa, kas latviešiem asociējas ar vasaras sākšanos, bet lielai daļai ārvalstnieku – rada jautājumus. Ne vien tādēļ, ka zupa netiek vārīta un tiek pasniegta atdzesēta, bet arī tāpēc, ka tā vizuāli izskatās citādāk, nekā citas zupas – tā ir koši rozā krāsā.
Lai gan mūsdienās zupai ir daudz un dažādas variācijas, tradicionāli tā tiek gatavota no bietēm (tā arī tiek iegūta rozā krāsa) un skābpiena produktiem, parasti kefīra, rūgušpiena vai paniņām. Tai tiek pievienoti vārtīti kartupeļi un olas, desa vai cita gaļa, svaigi gurķi, garšvielas un sezonāli zaļumi – lociņi un dilles. Katrā ģimenē ir sava īstā un vienīgā aukstās zupas recepte. Nereti ģimenēs neiztiek arī bez strīdiem par to, vai aukstajai zupai labāk likt klāt sinepes un etiķi, vai tos aizstāt ar ko citu.
Līgo siers
Līgo jeb Jāņu siers ir tradīcijām bagāts ēdiens, ko Latvijā liek galdā vasaras saulgriežos. Tā siešana un ēšana ir tradīcijām apvīta – senie latvieši ticēja, ka siera ritulis simbolizē sauli un nes veiksmi lopkopībā. Sieru pagatavo no svaiga piena, to uzkarsējot un pievienojot sāli un ķimenes. Tieši ķimenes ir tas, kas atšķir šo no citiem sieriem un piešķir tam tik ļoti atmiņā paliekošo garšu.
Līdzīgi kā ar Šampaņas šampanieti, lai sieru varētu pārdot ar nosaukumu „Jāņu siers”, ražotājam jābūt iekļautam Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā un siers jāražo atbilstoši tajā noteiktajai produkta specifikācijai. Lai gan sieru var iegādāties veikalos visa gada garumā, par īpašu gardumu tiek uzskatīts pašu gatavots ķimeņu siers.
Cidonijas
Cidonija tiek saukta par Latvijas citronu. Un ne velti – tai ir ne vien skābena, citronam līdzīga garša, bet katra cidonija ir pilna ar pamatīgu C vitamīna devu. Dzeltenais auglis aug krūmos, ko itin bieži var sastapt latviešu māju pagalmos, jo tam nav nepieciešama īpaša aprūpe – Latvijas klimats cidonijām ļoti patīk.
To apstrāde un sagatavošana uzglabāšanai ir gan tradīcijām bagāta, gan arī pielāgojusies modernākām pagatavošanas metodēm. Tradicionāli tiek izspiesta cidoniju sula, gatavots cidoniju ievārījums un saldskābas uzkodas – cidoniju sukādes. Viens no izplatītākajiem veidiem, kā saglabāt cidoniju garšu, ir vārot sīrupu. Cidoniju garša īpaši labi sader ar āboliem, bumbieriem un pat ķirbi! Neierastāks veids, kā saglabāt cidoniju unikālo garšu, ir vīna gatavošana.
Gailenes
Latvietis un mežs nav atraujams viens no otra. It īpaši vasarā un rudenī, kad teju katras ģimenes darāmo darbu sarakstā ir iekļauta došanās uz mežu ogās un sēnēs. Un, ja doties sēnēs, tad noteikti pielasīt pilnu grozu gaileņu! Vai tā būtu gaileņu mērce ar jaunajiem kartupeļiem, gaileņu žuljēns, marinētas gailenes vai kāds cits sēņu ēdiens – tieši dzelteno, sprogaino sēņu garša ir tā, kurai nelīdzinās neviena cita. Turklāt gailenes ir tik viegli pagatavot! Tās ir cepamas bez iepriekšējas novārīšanas, kaltējama, sālāma vai marinējama. Gaileņu sēņošanu itin viegli var apvienot ar skaistu pastaigu, jo parasti tās aug skuju vai jauktu koku mežos.
Pelēkie zirņi
Pelēkie zirņi katram latvietim asociējas ar Ziemassvētkiem. Tieši šajos svētkos kā viens no centrālajiem ēdieniem galdā tradicionāli tika likti pelēkie zirņi ar speķi. Latviešu folklorā zirnis simbolizē pārticību un vitalitāti. Pelēkie zirņi ir ļoti viegli pagatavojams ēdiens, tomēr pats process aizņem diezgan daudz laika, jo pirms zirņu vārīšanas tie ir jāatstāj uz nakti mērcēties ūdenī. Parasti tos gatavo un pasniedz kopā ar speķi, kūpinātu cūkgaļu un sīpoliem vai citām piedevām.
Modernajā latviešu virtuvē pelēkie zirņi tiek pielīdzināti turku jeb auna zirņiem un no tiem var pagatavot, humosu, pievienot salātiem vai pat karijam! Šis ir Latvijas produkts, kas ir iekļauts Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistrā, kur nonāk pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadus ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Pelēkie zirņi ir īsta Latvijas garša!
Foto: R.Hofmanis
Konfekte „Gotiņa”
Latvijas garšas nav iedomājamas bez saldumiem, kas noslēdz katru kreftīgu ēdienreizi. Konfekte „Gotiņa” ir unikāls saldums, kas ir tuvs ikviena latvieša sirdij ne vien saldās garšas, bet arī staipīgās konsistences dēļ. Pašos pirmsākumos īstās konfektes „Gotiņa” tika vārītas no svaiga piena, cukura, glikozes jeb cietes sīrupa, sviesta un vanilīna. Šobrīd recepte ir mainījusies un arī „Gotiņas” ir dažādas – ar lazdu riekstiem, sāļo karameli, zemenēm, ķirbju sēklām, piparkūkām un pat ingveru un laimu.
Latvijas garšas modernajā virtuvē
Tradīcijas Latvijas virtuvē dzīvo ne tikai tradicionālajos ēdienu pagatavošanas veidos, bet ieņem jaunu veidolu arī modernajā virtuvē. Latvijā arvien svarīgāka kļūst vietējo garšu un produktu izmantošana.
Pavāru māja Līgatnē ir īstā pieturvieta ikvienam, kurš vēlas izbaudīt vietējās garšas, pašmāju produktus un meža veltes izsmalcinātā ēdienkartē. Šajā restorānā dabas tuvums ir izgaršojams ne vien uz šķīvja, bet arī sajūtams pašā restorānā – tas atrodas ārpus lielām pilsētām un ir dabas ieskauts.
Latvijas garšas baudīt ne vien uz šķīvja, bet arī dzērienos, piemēram, kokteiļbārā Gimlet Nordic, kur laims tiek aizstāts ar cidoniju un kur kokteiļos var atrast tādas sezonālas dabas veltes kā nātres, zaļos zirnīšus, priežu čiekurus, vietējo medu un citas gardas sastāvdaļas.
