Latvijas dievnamu apmeklējums ir aizraujošs kultūrvēsturisks ceļojums cauri gadsimtiem un mākslas stiliem. Daudzveidīgā sakrālā arhitektūra Latvijā ir tapusi, pastāvot līdzās dažādām konfesijām, turklāt katrā Latvijas reģionā ir savas arhitektūras īpatnības.
Dievnamu torņi, kas iezīmē neatkārtojamo Vecrīgas siluetu, ir viens no Latvijas galvaspilsētas simboliem. Rīgā un Latvijā kopumā sadzīvo dažādas reliģijas: katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, vecticībnieki.
Ievērojamākās baznīcas Rīgā
Rīgas Doms noteikti ir nozīmīgākā galvaspilsētas baznīca, kuras lepnums ir ērģeles, kas ir atzītas par vienām no vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm pasaulē. Turklāt arī pati ēka ir viena no vecākajām sakrālajām celtnēm Latvijā, kā arī Baltijā.
Sv. Pētera baznīca tiek godāta kā augstākā Rīgas baznīca. No baznīcas torņa paveras elpu aizraujoša panorāma uz Vecrīgas sarkanajiem jumtiem, moderno Rīgu, Rīgas līci un Daugavu ar plašo ostu. Viens no Rīgas simboliem ir gailis, kas gozējas tieši Sv. Pētera baznīcas korē. No 15. gadsimta līdz 1941. gadam torņa smailē ir bijuši seši vēja rādītāji – gaiļi. Pirmo gaili salieca vētra, otro vētra nopūta no torņa, trešo gaili, vēja sabojātu, noņēma, ceturtais vētras laikā nokrita baznīcas pagalmā, piektais sabruka, sestais gailis, jau vienreiz remontēts, nogāzās ar visu torni. 1970. gadā tika uzlikts jauns ‒ septītais ‒ gailis, kas, sagaidot dievnama astoņsimto gadadienu, tika restaurēts un no jauna apzeltīts.
Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Rīgā, kas ir pārdzīvojis padomju laikus kā planetārijs un restorāns un atkal kļuvis par sakrālu celtni, kur regulāri noris pareizticīgo dievkalpojumi. Šajā ēkā iemājo daudzas vēstures liecības, piemēram, padomju varas gados, nonivelējot ticību un reliģiju, baznīcas nereti tika izmantotas citiem nolūkiem, piemēram, Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā atradās studentu klubs, bet daudzviet šīs kulta celtnes kalpoja kā noliktavas. Patlaban dievnami ir atguvuši savu statusu.
Baznīcas Vidzemē
Vidzeme laiku lokos Latvijā vienmēr ir bijusi kā tirdzniecības, tā arī kultūras un reliģijas centrs. Daļa laika liecību nav saglabājusies, bet daudzas iespaidīgās celtnes ir iespējams apmeklēt arī mūsdienās ‒ ekskursijās vai dievkalpojumos.
Ikšķiles baznīca uz Svētā Meinarda salas diemžēl ir viena no baznīcām, kas ir pakļāvusies nežēlīgajam laika zobam. Daugavas ūdeņu ieskautajā Svētā Meinarda salā atrodas Latvijā senākās baznīcas drupas. Tā ir pirmā kristietības svētvieta Latvijā. Pirms vairāk nekā 800 gadiem līdz ar Svētā Meinarda baznīcas uzcelšanu sākās kristietības izplatīšanās Latvijā.
Lielstraupes pils tika celta romāņu stilā reizē ar baznīcu, bet mūsdienās tā ir ieguvusi barokālas formas. Līdz pat 2018. gadam pilī darbojās narkoloģiskā slimnīca, taču tagad pils ir atvērta apmeklētājiem. Pēc pils uzcelšanas 13. gs. beigās tai apkārt izveidojās neliela pilsētiņa ‒ Straupe.
Vēlāk poļu-zviedru karos Lielstraupes pils tika izpostīta un pēc vairākkārtējas īpašnieku maiņas nonāca grāfa Pētera Lasī īpašumā. Viņa laikā pils piedzīvoja pamatīgu pārbūvi un ieguva tai šodien raksturīgās barokālās formas.
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas viduslaiku arhitektūras pieminekļiem, kurā atrodas vērtīgi mākslas pieminekļi: viduslaiku kapu plāksnes, gleznotāja Kārļa Kristiana Fogela-Fogelšteina altārglezna, 1739. gadā darinātā kancele, Eiropā nozīmīga mākslinieka F. Lādegasta ērģeles un citi. Mūsdienās ikviens var apskatīt baznīcas zvanus un pulksteņa mehānismu. Turklāt no atjaunotā baznīcas torņa skatu laukuma paveras Valmieras panorāma.
Cēsu Sv. Jāņa baznīca ir viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Baznīca tika celta 13. gs. sākumā Baltijas kristianizācijas laikā Livonijas ordeņa vajadzībām, jo Cēsīs atradās ordeņa rezidence, līdz ar to Cēsis izveidojās par vienu no vissvarīgākajiem vācu varas centriem Baltijā no 1237. līdz 1561. gadam.
Turaidas muzejrezervāts glabā sevī vienu no nozīmīgākajām baznīcām Vidzemes vēsturē. Turaidas muzejrezervātā ir iespējams iepazīties ar ekspozīcijām par arheoloģijas, kultūras un mākslas vēsturi, kas stāsta par notikumiem, sākot jau ar 11. gadsimtu. Te glabājas daudzi stāsti: par viduslaiku pili un baznīcu, Gaujas lībiešiem, seno muižas centru un Dainu kalnu.
Baznīcas Latgalē
Latgalē ir rietumniekiem tik eksotiskie vecticībnieku un pareizticīgo dievnami, kas aizkustina un apbur ar savu seno koka celtņu vienkāršību un krāsainību, bet vecticībnieku ikdienu var iepazīt Slutišķu etnogrāfiskajā vecticībnieku sādžā.
Aglonas bazilika ir viena no svarīgākajām katoļu svētvietām, kas katru gadu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā 15. augustā pulcē simtiem tūkstošu svētceļnieku. Šajā baroka stila baznīcā glabājas svētbilde “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte”, kuru atsedz tikai svinīgos brīžos reliģisku svētku laikā.
Pildas Sv. Pētera un Sv. Pāvila Romas katoļu baznīca ir viena no lielākajām un skaistākajām koka baznīcām Latgalē. Tai ir divi augsti torņi. Pildas baznīca ir 17 m gara, 14 m plata celtne ar koka grīdu un skārda jumtu.
Baznīcu kalns Daugavpilī ir lielisks pierādījums tam, cik svarīga un daudzveidīga ir ticība šajā Latvijas novadā. Ikvienam ceļotājam, kurš vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti ir jāapmeklē Baznīcu kalns – vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami.
Baznīcas Kurzemē
Kurzemē, Alsungā, ir skatāma Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca, kas kā suitu – savdabīgas katoļu salas luterticīgajā Kurzemē – kultūrtelpas daļa ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. 19. gadsimta sākumā, kā arī vēlākos laikos Alsunga jeb Alšvanga ir bijusi lielākais katoļticīgo centrs Kurzemē.
Liepājas Karostā, cariskās Krievijas lielākajā militārajā teritorijā Baltijā, kur Aukstā kara laikā bija izvietota zemūdeņu bāze, majestātiski slienas Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ar zeltītiem kupoliem.
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle atrodas uz Lielās ielas, vecpilsētas centrā. Katedrāles pamatakmens likts 1742. gadā, bet tā iesvētīta 1758. gadā. Dievnama ārējā arhitektūra veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. Savukārt katedrāles interjeru raksturo rokoko stila greznība un krāšņums. Baznīcā saglabājusies grezna loža, kas bija paredzēta Kurzemes hercogiem.
Baznīcas unikālākā vērtība ir pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles. Tās būvējis viens no tā laika Eiropas izcilākajiem meistariem Heinrihs Andreass Konciuss.
Baznīcas Zemgalē
Zemgale Latvijā ir zināma kā auglīga lauksaimniecības teritorija. Darbs vienmēr ir gājis roku rokā ar dabas un procesu novērtēšanu un arī ticību. Un iespaidīgu, interesantu vēsturisku dievnamu arī Zemgalē netrūkst. Šobrīd tur ir iespējams apmeklēt interaktīvas un aizraujošas vēstures ekspozīcijas, vērot Jelgavas panorāmu un saņemt tūrisma informāciju.
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis ir senākā saglabājusies celtne Jelgavā. Pati baznīca ir viena no pirmajām luterāņu draudzes mūra baznīcām, kas tika uzcelta Eiropā. Tā ir celta 1574. gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēles.
Skaistkalnes baznīca ir otra populārākā Dievmātes svētceļojuma apmeklējuma vieta tūlīt pēc Aglonas ‒ gan senāk, gan mūsdienās. Skaistkalnes svētnīcā sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas ‒ Latvijas Ģimeņu Aizbildnes ‒ svētbilde, pie kuras cilvēki, īpaši laulātie un ģimenes, ir izlūgušies bagātīgu žēlastību.
