Latvijas dievnamu apmeklējums ir aizraujošs kultūrvēsturisks ceļojums cauri gadsimtiem un mākslas stiliem. Daudzveidīgā sakrālā arhitektūra Latvijā tapusi, līdzās pastāvot dažādām konfesijām, turklāt katrā Latvijas reģionā ir savas arhitektūras īpatnības.
Dievnamu torņi, kas ieskicē neatkārtojamo Vecrīgas siluetu, ir viens no Latvijas galvaspilsētas simboliem. Rīgā un Latvijā kopumā sadzīvo dažādas reliģijas – katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, vecticībnieki.
Ievērojamākās baznīcas Rīgā
- Rīgas Doms – nozīmīgākā galvaspilsētas baznīca, kuras lepnums ir ērģeles, kas atzītas par vienām no vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm pasaulē.
- Sv. Pētera baznīca – tai ir augstākais Vecrīgas tornis ar skatu platformu 72 metru augstumā.
- Sv. Jēkaba katoļu katedrāle – šeit un Sv. Pētera baznīcā 1522. gadā tika nolasīti pirmie sprediķi Rīgā, kas ievadīja reformāciju Latvijā.
- Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle – lielākais pareizticīgo dievnams Rīgā, kurā padomju gados atradās Zinību nams un planetārijs.
Padomju varas gados, nonivelējot ticību un reliģiju, baznīcas nereti tika izmantotas citiem nolūkiem, piemēram, Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā atradās studentu klubs, bet daudzviet šīs kulta celtnes kalpoja kā noliktavas. Patlaban dievnami savu statusu ir atguvuši.
Gaiļi baznīcu torņos
Pašām senākajām un Daugavas krastam tuvākajām baznīcām torņa galu rotā nevis krusts, bet gan gailis.
Gaiļu esamība baznīcas tornī tiek skaidrota trejādos veidos:
- pagāniskajā tradīcijā mājputns ar savu dziesmu spēj aizbiedēt nelabo,
- saskaņā ar kristiešu tradīcijām, gailis simbolizē modrību, būšanu nomodā par Kristu,
- praktiski gaiļi tika izmantoti kā vējrāži, kas Rīgai kā ostas pilsētai, kurā piestāja daudz burinieku, noteica dzīves ritmu.
Latgales dievnami
Latgalē var sastapt rietumniekiem tik eksotiskos vecticībnieku un pareizticīgo dievnamus, kas aizkustina un apbur ar savu seno koka celtņu vienkāršību un krāsainību, bet vecticībnieku ikdienu var iepazīt Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādžā.
Aglonas bazilika ir viena no svarīgākajām katoļu svētvietām, kas katru gadu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā 15. augustā pulcē simtiem tūkstošu svētceļnieku. Šajā baroka stila baznīcā glabājas "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte" svētbilde, kuru atsedz tikai svinīgos brīžos reliģisku svētku laikā.
Jersikas Kristus Apskaidrošanas baznīca ir ne tikai vienīgais dzelzs dievnams Latvijā, bet arī "ceļojošā" baznīca, kas celta 19.gadsimta sākumā Ukrainā, Odesā, 60.gados pārvesta uz Daugavpili, bet kopš 20.gadsimta sākuma tā dislocēta Jersikā.
Kurzemes baznīcas
Kurzemē, Alsungā, ir skatāma Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca, kas kā suitu – savdabīgas katoļu salas luterticīgajā Kurzemē – kultūrtelpas sastāvdaļa iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. 19.gadsimta sākumā, kā arī vēlākos laikos Alsunga jeb Alšvanga bijusi lielākais katoļticīgo centrs visā Kurzemē.
Liepājas Karostā, cariskās Krievijas lielākajā militārajā teritorijā Baltijā, kur bija izvietota tā laika zemūdeņu bāze, majestātiski slienas Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ar zeltītiem kupoliem.
